Kā maksātnespējas procesa administrators atbalstu Bordāna reformas. Gadiem ilgi ir paciesta šī nevienlīdzība administratoru vidū. Vieniem „pēc nejaušības principa” visu laiku iekrīt labi maksātnespējīgie uzņēmumi, kuros var nopelnīt, otriem –iekrīt tikai tukšie. Kāds gan tur nejaušības princips, tā ir tikai izkārtne. Gadiem ilgi noteiktus maksātnespējas administratorus piesedz Maksātnespējas administrācija (Aģentūra), kura pret administratoriem izturas dažādi –savējiem viss ir atļauts, citiem piesienas par pēdējo nebūtisko sīkumu. Administratoru asociācija –tieši tāpat, savējos piesedz, sertifikātus nost neņem. Tādēļ arī ir izveidojusies situācija, ka vieni maksātnespējas administratori labi nopelna, var darīt, ko grib, netiek sodīti, pārējie –kas nevēlas iesaistīties administratoru grupējumos jeb „kolhozos”, strādā godīgi, neko prātīgu nepelna. Par kārtīgiem sava darba veicējiem jau avīzēs neraksta. Gadā vienam maksātnespējas administratoram pēc nejaušības principa iekrīt vidēji 9 lietas. Ja tās gadās tukšās, vai gandrīz tukšās, tad nopelnīt iztikai ir neiespējami. Sanāk nedaudz vairāk par 1 minimālo algu mēnesī. Administratoru skaits ir daudz par lielu. Darba nepietiek. Tādēļ maksātnespējas administratori piepelnās papildus kā advokāti, finanšu speciālistu, juristi. Ja Bordāns vēlas, lai administratori būtu valsts amatpersonas, lūdzu, bet tad ir jādomā par administratoru skaita samazināšanu un nejaušības principa striktu ievērošanu, kur ir jābūt vienai rindai visos apgabalos, TAP procesiem ir jābūt tajā pašā rindā.