Čehijas un Ungārijas jaunajos civillikumos nav pretrunu un robu?!
Lai arī Latvijas Civillikums tāpat kā jebkurš likums jebkurā valstī nav ideāls, tomēr, tēlaini runājot, Civillikums ir organiski ieaudzis Latvijas tiesību sistēmā, pat vairāk - tas ir viena no sistēmas pamatdaļām, un faktiski visi normatīvie akti privāttiesību jomā tiek izstrādāti, ņemot vērā Civillikuma noteikumus.

Es neatbalstu principu „nekas, ka ir slikts, jo galvenais, ka ir kā mūsu”. Turklāt 1937.g.Civillikums ir mūsu un nav mūsu, bet vācu-romiešu, par ko prof. S. Osipovai ir interesants raksts Jurista Vārdā. Bunge rakstījis Civillikuma priekšteci vācu valodā, tikai pēc kāda laika 1864. Vietējo likumu kopojumu iztulkoja latviešu valodā. Vai Jūs kādreiz salīdzinājāt Vietējo likumu kopojumu kaut gan krievu valodā un spēkā esošā Civillikuma redakcijas? Piemēram, Civillikuma 1487.p. nosaka, ka „Ja rakstiska forma vajadzīga tādēļ, ka darījums zināmos gadījumos NEVAR BŪT SPĒKĀ bez ierakstīšanas zemes grāmatās, tad darījums SAISTA pats par sevi arī bez tā izteikšanas rakstiskā formā, tiklīdz starp tā dalībniekiem notikusi vienošanās par visām tā būtiskām sastāvdaļām.” Bet Civillikuma 1484.p. paredz, ka „Ja likums prasa rakstisku formu kā darījuma būtisku sastāvdaļu, tad darījums pirms attiecīga akta taisīšanas NAV SPĒKĀ.” Sanāk, ka darījums, kas nav spēkā, bet saista, bet nu, nav spēkā. Vietējo likumu kopojuma krievu redakcijā bija norādīts: „сделка до совершения подлежащаго акта, НЕ СЧИТАЕТСЯ ЗАКЛЮЧЕННОЙ И ПОЭТОМУ НЕ ИМЕЕТ НИКАКОГО ДЕЙСТВИЯ.” un atbilstoši „Когда изложение сделки на письме нужно потому, что она не можетъ имеет в известных случаях ДЕЙСТВИЯ БЕЗ ВНЕСЕНИЯ В ЗЕМЕЛЬНЫЕ КНИГИ, то сделка обязательна сама по себе и без облечения ее в письменную форму”. Vietējo likumu kopojuma vācu redakcijā bija norādīts: “das Geschaeft nicht als vollgezogen, mithin nicht als wirksam anzusehen” „Ist die schriftliche Form erforderlich, um gewisse WIRKUNGEN HERVORZUBRINGEN, ist das Rechtsgeschaeft an sich ALS RECHTSVERBINDLICH ANZUSEHEN“. Salīdzinot visas trīs versijas, vācu versija ir visprecīzākā, jo runa ir par to, ka darījumam bez rakstiskas formas nav to tiesisku seku, resp., rezultāta, kas izpaužas kā tiesību nodibināšana, grozīšana vai izbeigšana, ko puses vēlas sasniegt (Wirkung), līdz ar ko darījums ir uzskatāms par nenoslēgtu (prezumpcija, ka darījums ir nenoslēgts, bet šī prezumpcija ir atspēkojama), jo, ja ir vienošanās par būtiskām sastāvdaļām, tad darījums tiesiski saista.

Es Jums nosaucu konkrēto piemēru un varu nosaukt vēl vairākus šādus piemērus. Vai tāda 1937. Civillikuma pantu redakcija, kad nevar saprast, ko šis pants nozīmē, nepaskatoties Vietējo likumu kopojumu, kurš nav spēkā, kā arī uz jautājumu par kontinuitāti starp Vietējo likumu kopojuma un 1937. Civillikumu nevar īsti atbildēt, ir tas, par ko jālepojas? Ja Jūs interesē jautājums par kontinuitāti, varētu ieteikt Tieslietu Ministrijas Vēstnesi ((1920 - 1940).