Ņemot vērā būtisko un daudzos gadījumos pat izšķirošo lomu, kāda tiesībniekiem ir jāpilda demokrātiskas un tiesiskas valsts funkcionēšanas nodrošināšanā, kā arī plaši zināmos faktus par juridiskās izglītības ļoti neviendabīgo kvalitāti Latvijā, "Jurista Vārds" jau vairāku gadu garumā ir pētījis nepieciešamību rīkoties juridiskās izglītības uzlabošanā. Kā vienu no vienkāršākajiem un vienlaikus efektīvākajiem instrumentiem eksperti parasti norāda iespēju ieviest vienotu valsts juridisko eksāmenu.

Šī tēma kārtējo reizi tika aktualizēta pagājušā gada nogalē – šoreiz politiskā līmenī. 5. novembrī notika īpaša Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēde, kurā deputāti, uzklausot gan Tieslietu, gan Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņu, gan vairāku augstskolu pārstāvju viedokļus, analizēja juridiskās izglītības problēmas Latvijā un meklēja iespējamos risinājumus.

Ņemot vērā brīdinājumus nepārkāpt augstskolu akadēmiskās autonomijas principus, kas liedz "iejaukties" augstākās izglītības iestāžu darbā, deputāti nonāca pie slēdziena, ka gandrīz vienīgais iespējamais veids, kā panākt būtiskus uzlabojumus juridiskajā izglītībā un ierobežot juristu "ražošanu" kā ar zināšanu ieguvi visai attāli saistītu biznesu, būtu valsts izveidota "barjera" jeb centralizēts pārbaudījums jau pēc augstskolas beigšanas un maģistra diploma saņemšanas.

Šāda vienota eksāmena nokārtošana būtu obligāts nosacījums piekļuvei darbam tiesību sistēmā un valsts pārvaldē. Vienlaikus (ilgtermiņā) šāds eksāmens kalpotu par indikatoru augstskolu studiju procesa kvalitātei un dabisku dzinuli to uzlabot. "Reitingi", ko varētu veidot, balstoties uz vienota pārbaudījuma rezultātiem, iespējams, arī noregulētu juridiskās izglītības nozari, kas pašlaik diemžēl darbojas pēc tirgus (tai skaitā lētākā, bet nebūt ne kvalitatīvākā) piedāvājuma principiem. Varētu cerēt, ka no šī "tirgus" tiktu izstumtas acīmredzami vājākās mācību iestādes, jo tajās vienkārši trūktu studēt gribētāju, reflektantiem rēķinoties ar potenciālu nespēju nokārtot valsts centralizēto pārbaudījumu.

Tiesu politikas apakškomisijas deputāti vienojās par nepieciešamību sakārtot tieslietu izglītības nozari un aicināja Tieslietu ministriju veidot darba grupu priekšlikumu izstrādei vienota valsts jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešanai, kā arī pauda apņēmību virzīt vienota eksāmena ideju politiskā līmenī.

Decembrī tieslietu ministrs šādu darba grupu izveidoja, iekļaujot tajā Tieslietu un Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Universitātes, Rēzeknes Augstskolas, Biznesa augstskolas "Turība", Augstākās izglītības padomes un žurnāla "Jurista Vārds" pārstāvjus.

Pagājušajā nedēļā, 9. janvārī, notika pirmā darba grupas sēde, un sākums izskatījās cerīgs. Neraugoties uz viedokļu atšķirībām par iecerēto pasākumu formu, apjomu un konsekvencēm, darba grupa panāca konceptuāli vienotu redzējumu par iespējām ieviest vienotu valsts jurista kvalifikācijas pārbaudījumu kā nosacījumu tiesībnieku piekļuvei darbam tieslietu sistēmā un valsts pārvaldē.

Protams, pāragri spriest un priecāties par aizsāktā procesa rezultēšanos normatīvā regulējuma formā, un vēl jo mazāk iespējams prognozēt jebkādus termiņus vienota jurista eksāmena ieviešanai.

Tomēr sastingums ir pārvarēts un vezums izkustējies!