11. Marts 2014 /NR. 10 (812)
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesības uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā
6
Mg.iur.
Indra Gratkovska
Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore 

Raksta mērķis ir iepazīstināt ar Kriminālprocesa likuma regulējumu par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā. Šī raksta pamatā ir Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2010/64/ES par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā (turpmāk – Direktīva 2010/64/ES).

Direktīva 2010/64/ES tika pieņemta 2010. gada 20. oktobrī un stājās spēkā tā paša gada 15. novembrī. Savukārt pārņemšanas termiņš bija 2013. gada 27. oktobris. Attiecīgi, lai ieviestu direktīvu par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā, 2013. gada 23. maijā Saeimā tika pieņemts likums "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", kas stājās spēkā 2013. gada 27. oktobrī.

Direktīva 2010/64/ES ir pirmā no tā sauktās Stokholmas programmas jeb ceļakartes par personu, kurām ir tiesības uz aizstāvību, tiesībām kriminālprocesā un personām, kuras ir pakļautas izdošanai sakarā ar Eiropas apcietināšanas orderi (EAW).

Svarīgi uzsvērt Direktīvā 2010/64/ES lietoto terminu "kriminālprocess", kaut arī nav definēts, kas ir "kriminālprocess" tās izpratnē. Tā kā Direktīva 2010/64/ES ir paredzēta visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, jāņem vērā, ka dalībvalstīs ir dažāda pieeja kriminālprocesa definīcijai. Piemēram, dažās valstīs ir administratīvo pārkāpumu tiesību sistēmas ar dažādām kriminālprocesuālām iezīmēm.

Tādējādi ir jāvadās pēc Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – ECK) 6. panta 3. punkta tvēruma un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) spriedumā "Engels pret Vāciju" (1979–1980) izdarītajiem secinājumiem. Proti, tiesa šajā spriedumā deva diezgan precīzus kritērijus tam, kā analizējams konkrētais pārkāpums, lai secinātu, vai tam ir "krimināla daba" vai nav. Ja ir, tādā gadījumā piemērojams tas tiesību aizsardzības līmenis, ko paredz ECK un kriminālprocess. Šie kritēriji ir:

  • pārkāpuma nacionālā klasifikācija;

  • pārkāpuma daba;

  • iespējamā soda daba un līmenis.

Attiecībā uz Latvijas nacionālo situāciju tas faktiski nozīmē, ka liela daļa administratīvo pārkāpumu ir jāvērtē kontekstā ar šiem kritērijiem – tātad personu tiesību apjoms ir pielīdzināms kriminālprocesā esošajam tiesību apjomam vai, secinot, ka konkrētajam administratīvajam pārkāpumam ir "krimināla daba", tas ir jāvērtē atbilstoši ECK un Direktīvā 2010/64/ES noteiktajam.

 

Ko paredz Direktīva 2010/64/ES

Direktīva 2010/64/ES paredz noteikumus tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā un Eiropas apcietināšanas ordera izpildes procesā.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Neticami
12. Marts 2014 / 13:41
1
ATBILDĒT
Latvijā ir „pārpūlējusies”, jo Direktīvā it kā paredz, ka tikai aizdomās turētājam un apsūdzētajam jānodrošina tulkojums. No tā likumsakarīgi izriet, ja direktīvā ir ierakstīts „aizdomās turētais” vai „apsūdzētais”, Eiropas Savienības likumdevējs ir zinājis par Latvijas Kriminālprocesa likuma attiecīgo jēdzienu saturu un acīmredzot speciāli pielāgojis savu direktīvu Kriminālprocesa likumam. No tā savukārt izriet, ka personām, kuras (pagaidām) nav aizdomās turētie nav tiesību uz tulkojumu. Cik daudz valsts līdzekļu varētu ietaupīt, vairs nenodrošinot personām, pret kurām ir uzsākts process, tulkus, jo no brīža, kad kriminālprocess ir uzsākts, līdz brīdim, kad persona kļūst par aizdomās turēto, bez tulka var pilnībā īstenot savas tiesības uz aizstāvību.
Mja > Neticami
14. Marts 2014 / 11:12
0
ATBILDĒT
Tā nu gluži nebūs... Jau Komisijas priekšlikumā (2010/0050 COD) bija norādīts: "Tā kā ECtHR tiesu prakse precizē, ka uz tām personām, kuras nopratina saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem, neatkarīgi no tā, vai pret tām ir izvirzīta oficiāla apsūdzība, ir jāattiecina ECHR 6. pants, tad šā noteikuma darbības robežās ietilpst arī saistībā ar apsūdzību noziedzīgā nodarījumā apcietinātas vai aizturētas personas. Šīs tiesības ir piemērojamas, sākot no brīža, kad persona tiek informēta par to, ka tā tiek turēta aizdomās par nodarījuma izdarīšanu. "
Neticami > Mja
14. Marts 2014 / 15:25
0
ATBILDĒT
Paldies par atbildi. Tas paskaidrojuma raksts latviešu valodā, kā lai to pasaka, saprotams pēc tam, kad to vismaz divas reizes pārlasīs. Raksta autore visu laiku lieto ''aizdomās turētais" un "apsūdzētais", referējot par direktīvu. Es jau iztēlojos, ka KPL ir kļuvis par model code ES līmenī.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 3
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties