15. Aprīlis 2014 /NR. 15 (817)
Skaidrojumi. Viedokļi
Process par noziedzīgi iegūtu mantu: sevišķs process vai atsevišķs jautājums
4
Aleksandrs Berezins
zvērināts advokāts birojā “Iustus”  

Kriminālprocesa likuma (turpmāk arī – KPL) 11. sadaļa paredz kriminālprocesa īpatnības atsevišķu kategoriju lietās. Pašlaik spēkā esošais Kriminālprocesa likums satur četru šādu sevišķu procesu tiesisko reglamentāciju; viens no tiem ir process par noziedzīgi iegūtu mantu. Pēdējo gadu laikā tieši šim sevišķajam procesam tika pievērsta pastiprināta juristu uzmanība. Tas galvenokārt ir saistīts ar diskusiju par mantas konfiskāciju krimināltiesiskajā un kriminālprocesuālajā izpratnē, kuru būtiski ir veicinājuši profesoru Ā. Meikališas un K. Stradas-Rozenbergas 2010. gadā veiktā pētījuma "Mantas konfiskācijas tiesiskais regulējums Latvijā un Eiropas Savienībā, tās izpildes mehānisma efektivitātes nodrošināšana"1 rezultāti. Kaut gan minēto pētnieku pamatots uzskats, ka būtu jāatsakās no mantas konfiskācijas kā soda, nav guvis pilnīgu atbalstu, lielākā daļa krimināltiesisko zinātņu speciālistu un praktiķu piekrīt, ka krimināltiesiskās mantas konfiskācija ir netaisnīga un tās piemērošanas iespēja būtu vismaz sašaurināma, savukārt tā sauktās kriminālprocesuālās mantas konfiskācijas tiesiskā reglamentācija ir jāattīsta un būtiski jāuzlabo.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jūlija Kolomijceva
15. Aprīlis 2014 / 12:59
0
ATBILDĒT
Manuprāt, vismaz teorijā jāpaskaidro, kas ir domāts ar noziedzīgu nodarījumu KPL 59.nodaļas procesā, jo ir skaidrs, ka visos gadījumos runa nav par noziedzīgu nodarījumu, kā to saprot Krimināllikums. Bez tam, manā ieskatā, jānosaka, kādā mērā jāpierāda noziedzīgs nodarījums vai tā notikums, lai izvairītos no situācijām, ka pirmstiesas procesā mantu konfiscēja, bet aizgāja līdz tiesai, lai lemtu jautājumu par personas vainu, un izrādījās, ka noziedzīgs nodarījums nemaz nav noticis.
Jūlija Kolomijceva
15. Aprīlis 2014 / 12:58
0
ATBILDĒT
Attiecībā uz to, vai konkrētais process būtu sevišķs vai atsevišķs process, ja tas tiek veikts pirmstiesas kriminālprocesā, abi modeļi ir pieļaujami.
Process par noziedzīgi iegūtu mantu varētu būt noteikti patstāvīgs, ja pamatprocess tiktu izbeigts uz nereabilitējošā pamata un pastāvētu nepieciešamība izlemt mantiskos jautājumus. Šāda iespēja nav KPL paredzēta, bet rakstā pieminētajā pētījumā ir iztirzāts attiecīgais jautājums.
Ja process par noziedzīgi iegūtu mantu tiek veikts paralēli pamatprocesam, tad procesā par noziedzīgi iegūtu mantu tiek izmantoti visi tiek pierādījumi, kuri tiek vai tiks izmantoti pamatprocesā. Ja pamatprocesā tiek pēkšņi konstatēts, ka nav noticis nodarījums, tas arī ietekmēs procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, jo, nepastāvot noziedzīgam nodarījumam, nav noziedzīgi iegūtas mantas. Tāpēc process par noziedzīgi iegūtu mantu nav pilnīgi neatkarīgs un nošķirts no pamatkriminālprocesa, ja abi procesi tiek veikti paralēli.
Tā kā manta ir noziedzīgi iegūta, pirmstiesas procesa, lemjot attiecīgos jautājumus, jābūt pārliecībai, kura balstās uz lietā esošajiem pierādījumiem, ka ir tiešām noticis noziedzīgs nodarījums, kaut gan mēs varbūt nezinām, kas konkrēti ir izdarījis šo nodarījumu, vai arī zinām, bet nevaram pierādīt subjektīvo pusi. Diemžēl spēkā esošais KPL neregulē skaidri šo aspektu. Starpkaru Latvijas literatūrā ir norādīts, ja „pierādīts, ka nozieguma fakts nemaz nav noticis, vai arī ja tiesājamais nodarījums atzīts par nenoziedzīgu” nav pamatoti mantu konfiscēt vai atdot trešajām personām. Tomēr pienākums izlemt rīcību ar izņemtām lietām „attiecas uz gadījumiem, kad apsūdzētais attaisnots vai kad lieta vainīgā neatrašanas vai nāves dēļ, vai arī pierādījumu trūkumu dēļ izbeigta, bet ar to nepieciešamo nosacījumu, ka nozieguma esamībai jābūt konstatētai no tiesas puses. Tas pats noteikums attiecas uz gadījumu, kad izmeklēšana apturēta apsūdzētā neatrašanās dēļ.” Starp citu līdzīgo atziņu var atrast Bukovska komentārā: „Обязанность возвращения уголовным судом потерпевшему добытых преступлением вещей распространяется и на случаи оправдания обвиняемого и прекращения дела, за не обнаружением виновного или за недостаточностью улик, но под непременным условием признания со стороны суда события преступления. Было бы крайне несправедливо отказывать в восстановлении прав (..), нарушенных преступлением, в силу совершенно случайных обстоятельству какъ напр. смерти похитителя, недостаточности у судебной власти средств для обнаружения виновного или изворотливости похитителя.”
Sannija Matule > Jūlija Kolomijceva
15. Aprīlis 2014 / 18:18
0
ATBILDĒT
Jūlija, lūdzu, uzrakstiet man: sannija.matule@lv.lv ("Jurista Vārds").

Man padomā kāds priekšlikums!
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 1
COVID-19: tiesiskie aspekti
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Kriminālprocesa likums
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties