11. Maijs 2014 / 17:40
KPL 60.2 panta trešās daļas pirmā punkta redakcija vispār rada tik daudz jautājumu, ka liek apšaubīt tās iespējami iecerēto efektivitāti un atbilstību Direktīvas mērķiem. Tātad KPL 60.2 panta trešās daļas pirmais punkts paredz: “Papildus tiesībām, kas noteiktas šā panta pirmajā daļā, aizturētajam, kā arī aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, kuram piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, ir šādas tiesības: 1) iepazīties ar tiem lietas materiāliem, ar kuriem pamatots ierosinājums piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, ciktāl šāda piekļuve neapdraud citu personu pamattiesības, sabiedrības intereses un netraucē kriminālprocesa mērķa sasniegšanu.”
Pirmkārt, jautājums ir par to, ko saprast ar “lietas materiāliem”. Kriminālprocesa ietvaros ar lietu primāri varētu saprast “krimināllietu”. No KPL 374.panta pirmās daļas izriet, ka krimināllieta ir visu ar attiecīgo procesu saistīto dokumentu kopums. KPL 375.pants pasaka, ka šo dokumentu kopumu var apzīmēt arī ar jēdzienu “krimināllietā esošie materiāli” jeb “krimināllietas materiāli”. Citviet sastopams jēdziens “kriminālprocesa materiāli” (KPL 31.p., 37.p., 387.p., 388.p.). Protams, KPL jēdzienu “krimināllieta” un “kriminālprocess” lietojumā drīzāk vērojama nejaušības principa ietekme, nevis konsekvence un pārdomāta, sistēmiska pieeja. Tomēr šie jēdzieni ir atšķirīgi. Šajā gadījumā jautājums ir par to, vai “lietas materiālos” ietilpst arī pierādījumi (īpaši, lietiskie pierādījumi). KPL 235.panta septītā daļa sniedz pamatu secinājumam, ka lietiskie pierādījumi arī ir “krimināllietas materiāli”. KPL 412.pants paredz pienākumu apsūdzētajam izsniegt tiesai nododamās “krimināllietas materiālu” kopijas vai iepazīstināt ar šiem materiāliem. Presē dažkārt izskan informācija par strīdiem, ka apsūdzētie vēlas saņemt audio vai video ierakstus (vai iepazīties ar to), taču tas netiek ļauts. Tāpat jautājums, cik bieži apsūdzētos iepazīstina ar lietiskajiem pierādījumiem? Direktīvas 7.pants nodala dokumentus un lietiskos pierādījumus, tomēr paredz tiesības piekļūt visiem šiem materiāliem. Lai visi šie jautājumi praksē velti netiktu apspriesti, KPL vajadzēja ietvert piemērveida uzskaitījumu, paredzot tiesības iepazīties ar – “dokumentiem, fotogrāfijām, audioierakstiem, videoierakstiem, lietiskajiem pierādījumiem un citiem kriminālprocesa materiāliem”.