Par IBA un IBA Šķīrējtiesas komiteju

Starptautiskā juristu asociācija jeb IBA² tika izveidota 1947. gadā, un šodien tā ir vadošā starptautisko juristu, advokātu kolēģiju un juridisko biedrību organizācija. Viens no galvenajiem organizācijas darbības virzieniem ir līdzdarbība starptautisku tiesību normu izstrādē. IBA apvieno vairāk nekā piecsimt tūkstošus advokātu un vairāk nekā divsimt advokātu kolēģiju un juridisko biedrību.

IBA ietvaros darbojas apmēram 80 komitejas. Šķīrējtiesas komitejā, vienā no populārākajām un aktīvākajām IBA sistēmā, šobrīd ir vairāk nekā 2500 biedru no 115 valstīm. Komitejas uzmanības centrā ir likumdošanas, prakses un procesa jautājumi saistībā ar strīdu izskatīšanu starptautiskajā šķīrējtiesā. Komiteja ir izveidojusi vairākas apakškomitejas un, ja nepieciešams, veido arī darba grupas atsevišķu jautājumu izskatīšanai.

Vislabāk IBA ir pazīstama kā tādu noteikumu un vadlīniju autore, kas vērsti uz efektīva starptautiskā šķīrējtiesas procesa nodrošināšanu. Piemēram:

• Vadlīnijas par interešu konfliktiem starptautiskajā šķīrējtiesā,³ kas tika pieņemtas 2004. gadā. Šobrīd gan norit darbs pie dokumenta jaunas redakcijas;

• Noteikumi par pierādījumu iegūšanu starptautiskajā šķīrējtiesā,⁴ kuru pēdējā redakcija tika pieņemta 2010. gadā;

• Vadlīnijas starptautiskās šķīrējtiesas līgumu sastādīšanā,⁵ kas tika pieņemtas 2010. gadā;

• Vadlīnijas attiecībā uz pušu pārstāvību starptautiskajā šķīrējtiesā, kas tika pieņemtas 2013. gadā.

Gadījumos, kad pašas strīda puses ir piekritušas šādu noteikumu vai vadlīniju piemērošanai vai arī šķīrējtiesas sastāvs to piemērošanu uzskata par nepieciešamu, tie var palīdzēt aizpildīt procesuālā regulējuma robus šķīrējtiesu reglamentos un nacionālajās tiesību normās. Šie noteikumi un vadlīnijas ir vērsti arī uz augstāka mērķa sasniegšanu – radīt labāko praksi un standartus, kuriem ir universāla piemērojamība starptautiskajā šķīrējtiesā.

Vadlīnijas par pušu pārstāvību starptautiskajā šķīrējtiesā

Loģisks ir jautājums, kādu mērķi vēlējās sasniegt dokumenta autori un kādēļ šāds dokuments⁶ vispār bija nepieciešams?⁷ Atbilde ir vienkārša: novērst noteikumu kopuma trūkumu pušu un to pārstāvju rīcības reglamentācijā starptautiskās šķīrējtiesas kontekstā.⁸

Tiesas procesā parasti visi pušu pārstāvji ir vienas advokātu kolēģijas biedri, līdz ar to viņu profesionālo darbību regulē vieni un tie paši noteikumi, kurus labi pārzina arī tiesneši. Starptautiskajā šķīrējtiesā pušu pārstāvji pieder dažādu valstu profesionālajām asociācijām, tādēļ nereti tos saista atšķirīgi deontoloģijas noteikumi. Turklāt šķīrējtiesneši, kas nākuši no dažādām jurisdikcijām, var nebūt pazīstami ar tik plašu noteikumu spektru. Īpašas grūtības var rasties tad, ja pusi pārstāv vesela komanda, kas ietver advokātus/juristus no dažādām jurisdikcijām vai arī advokātus ar tiesībām praktizēt vairākās jurisdikcijās.

Turklāt mūsdienās pušu pārstāvībai starptautiskās šķīrējtiesas procesā var piemērot gan pušu pārstāvju valsts, gan šķīrējtiesas procesa vietas valsts, gan sēžu fiziskās norises valsts tiesību normas un noteikumus.