I. Latvijas Republikas dalības Eiropas Savienības tiesu lietās pārskata apkopojuma tabula

Aktīvo lietu* skaita salīdzinājums ar iepriekšējā perioda aktīvo lietu skaitu (*Lietas, kuras ir kādā no tiesvedības stadijām vai par kurām attiecīgajā periodā ir pieņemts spriedums)

Kopējais aktīvo lietu skaits atskaites periodā

Atskaites periodā īstenotās aktīvo lietu tiesvedības stadijas

EST lēmumu atbilstība Latvijas Republikas nostājai %

II. Galvenie secinājumi

1. Latvija uzvar tiesvedībā pret Eiropas Komisiju

Kā lielākais panākums viennozīmīgi ir vērtējama uzvara lietā C-267/11 P Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) pret Latvijas Republiku. 2007. gadā Latvijas Republika pirmo reizi cēla prasību VT, lūdzot atcelt Komisijas lēmumu par emisijas kvotu sadales plānu Latvijā (lieta T-369/07). 2011. gadā VT apmierināja Latvijas Republikas prasību un nolēma atcelt minēto Komisijas lēmumu. Komisija iesniedza EST apelācijas sūdzību par VT spriedumu. EST 2013. gada 3. oktobrī pasludināja spriedumu, kurā nolēma Komisijas apelācijas sūdzību noraidīt.

2. Latvijas Republika pirmo reizi ir iesūdzēta EST par saistību neizpildi

Komisija pirmo reizi ir vērsusies EST pret Latvijas Republiku ar prasību par dalībvalsts saistību neizpildi saistībā ar notāru pilsonības jautājumu (lieta C-151/14).

Saskaņā ar ES tiesībām (Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pants) ikvienas dalībvalsts pilsonis var uzsākt un izvērst darbību citā dalībvalstī kā pašnodarbinātā persona. Izņēmums, uz kuru neattiecas iepriekš minētais, ir darbības, ar kurām notiek dalība valsts varas īstenošanā (Līguma par Eiropas Savienības darbību 51. pants). Komisija uzskata, ka, nosakot pilsonības nosacījumu notāriem Latvijā, tiek pārkāpts Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pants, jo notāru darbībai Latvijā nav raksturīgas pazīmes, kas ietver tiešu un konkrētu dalību valsts varas īstenošanai.

Latvijas Republikas diskusija ar Komisiju par notāru pilsonības jautājumu noris jau no 2006. gada. Latvija Republika savu nostāju par pilsonības prasību notāriem ir uzturējusi visu laiku, atbildot uz Komisijas formālo vēstuli 2006.