Braucieni, kuros dodas uzņēmējsabiedrības amatpersonas kopā ar klientiem, var tikt atzīti gan par tādiem, kas saistīti ar prestiža celšanu un tātad uzskatāmi par reprezentācijas izdevumiem, gan par tādiem, kas atzīstami par atpūtas braucieniem. Tas atkarīgs no pierādījumiem, ko nodrošina nodokļu maksātājs.
Biznesa attiecībās pateicība par sadarbību parasti "iet roku rokā" ar vēlmi turpināt biznesa attiecības. Kaut arī teorētiski dāvinājumi tiek veikti brīvprātīgi, patiesībā tie ietver pienākumu dot un pienākumu atlīdzināt.
Gadījumos, kad līgumā ietvertā pretpienākuma izpilde faktiski neprasa izdevumus (piemēram, norādot mājaslapā finansētāja logo vai ietverot finansētāja nosaukumu pasākuma nosaukumā), ir darbības, kuras nav uzskatāmas par atlīdzību. Savukārt gadījumos, kad pretpienākuma izpilde prasa papildu izdevumus, ir darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību.
Ja ziedojuma saņēmējam ir noteikts pretpienākums veikt darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību, nav pamata ziedotos finanšu līdzekļus atzīt par ziedojumu tādā daļā, kādā nav noteikts pretpienākums.
Nodokļu administrācijas uzdevums ir kontrolēt nodokļu maksāšanas pienākuma pareizu izpildi, nevis veikt nodokļu maksātāja nodokļu aprēķina korekcijas.
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā: tiesnese J. Briede, tiesnesis A. Guļāns, tiesnese L. Slica, piedaloties pieteicējas AS "SEB Banka" pārstāvjiem D.L. un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvim Rolandam Vītiņam, atklātā tiesas sēdē un rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz AS "SEB Banka" pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2010. gada 11. februāra lēmuma Nr. 22.4.3./6617 atcelšanu, sakarā ar AS "SEB Banka" un Valsts ieņēmumu dienesta kasācijas sūdzībām par Administratīvās apgabaltiesas 2013. gada 7. maija spriedumu.
Aprakstošā daļa
Ar Valsts ieņēmumu dienesta 2010. gada 11. februāra lēmumu Nr. 22.4.3./6617 AS "SEB Banka" papildu nomaksai budžetā tika aprēķināts uzņēmumu ienākuma nodoklis, soda nauda un nokavējuma nauda. Lēmumā netiek atzīti bankas reprezentācijas izdevumi saistībā ar braucienu uz Olimpiskajām spēlēm un braucienu uz slēpošanas kūrortu, kā arī atzīts, ka ziedojumu līgumos paredzēts ziedojumu saņēmēju pretpienākums veikt darbības, kuras vērstas uz labumu gūšanu ziedotājam.
AS "SEB Banka" iesniedza administratīvajā tiesā pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atcelšanu. Administratīvā rajona tiesa daļēji apmierināja pieteikumu. Abi procesa dalībnieki iesniedza apelācijas sūdzības.
Apgabaltiesa atcēla Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu daļā par aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par ziedojumiem vairākiem ziedojumu saņēmējiem, par reprezentācijas izdevumiem, kā arī daļā par ar aprēķināto nodokli saistīto soda naudu un nokavējuma naudu. Pārējā daļā pieteikumu noraidīja.
Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.
Pieteicējas izdevumi saistībā ar braucienu organizēšanu uz Olimpiskajām spēlēm un uz slēpošanas kūrortu Austrijā ir uzskatāmi par reprezentācijas izdevumiem.
Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 6. panta izpratnē reprezentācijas izdevumi ir izdevumi nodokļa maksātāja prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī. Atbilstoši likuma 5. pantam pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, citastarp pieskaita izdevumus īpašnieku vai darbinieku atpūtai, atpūtas ceļojumiem, izklaidēšanās pasākumiem (panta pirmā daļa), kā arī tādus izdevumus, kas ekonomiski nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību (panta piektā daļa).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
