23. Septembris 2014 /NR. 37 (839)
Skaidrojumi. Viedokļi
Ukrainā notiekošā militārā konflikta raksturs un atbildība par lidmašīnas notriekšanu
7
Bac.iur.
Jānis Priekulis
LU Juridiskās fakultātes maģistrants, ZAB "Borenius" jurista palīgs 
Bac.iur.
Ingus Meimers
LU Juridiskās fakultātes maģistrants, zvērināta advokāta Ulda Šneibaha biroja jurista palīgs 
Bac.iur.
Valdemārs Veinbergs
LU Juridiskās fakultātes maģistrants 

2014. gada 11. martā žurnālā "Jurista Vārds" tika publicēts raksts "Krievijas iebrukums Ukrainā: starptautisko tiesību aspekti", kurā tika secināts, ka Krievija ir pārkāpusi ne tikai ANO Statūtu 2. panta ceturtajā daļā noteikto spēka lietošanas aizliegumu, bet arī veikusi agresiju pret Ukrainu. Kaut arī kopš šī raksta tapšanas ir pagājuši jau vairāk nekā seši mēneši, Ukraina vēl aizvien atrodas starptautiskās sabiedrības uzmanības lokā.

Šo sešu mēnešu laikā Krievija ir okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Krievijas iebrukuma laikā tika apšaudītas Ukrainas bruņoto spēku lidmašīnas un ieņemti tās kuģi un gaisa spēku bāzes. Drīz pēc tam Ukrainas austrumos parādās vietējie militārie grupējumi, kuri ieņem pilsētu pēc pilsētas un ar tām saistītās administrācijas ēkas. Pilsētu atbrīvošanā iesaistās ne tikai policija, bet arī Ukrainas bruņotie spēki. Vietējie grupējumi ir apbruņoti ar tādu militāro tehniku, ko fiziskai personai ikdienā nav iespējams iegādāties. Šobrīd Ukrainas austrumos ik dienu, notiekot sīvām sadursmēm starp Ukrainas bruņotajiem spēkiem un dažādiem militāriem grupējumiem, mirst cilvēki, tai skaitā civiliedzīvotāji. Ukrainas bruņotos spēkus apšauda arī personas no Krievijas teritorijas. Ukrainā notiekošā konflikta rezultātā tiek noslepkavoti un gūstā saņemti civiliedzīvotāji, notriektas Ukrainas bruņoto spēku lidmašīnas, iznīcinātas ēkas un notriekta pat civilās aviācijas lidmašīna. 2014. gada 17. jūlijā Ukrainas austrumos esošie militārie grupējumi notrieca "Malaysia Airlines" civilās aviācijas lidmašīnu, kā rezultātā bojā gāja 298 civiliedzīvotāji.

Ar šo rakstu tiks turpināta jau 2014. gada 11. martā iesāktā diskusija un analizēts Ukrainā notiekošā konflikta raksturs no starptautisko humanitāro tiesību aspekta. Savukārt, ņemot vērā publiskajā telpā esošo informāciju, kas vairumā gadījumu norāda uz Ukrainas austrumos esošo militāro grupējumu saikni tieši ar Krieviju, tiks vērtēts, vai ir iespējams Krievijai piemērot valsts atbildību par vienu no smagākajiem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem – civilās aviācijas lidmašīnas notriekšanu.

Rakstā tiek aplūkoti notikumi, kas norisinājās līdz "Malaysia Airlines" lidmašīnas notriekšanai.

 

1. Militārs konflikts starptautiskajās humanitārajās tiesībās

1.1. Vispārīgs apskats par militārā konflikta veidiem

Starptautiskajās humanitārajās tiesībās1 tiek izšķirti divi militārā konflikta veidi: nestarptautiska rakstura militārs konflikts un starptautiska rakstura militārs konflikts.2 Abi militārā konflikta veidi vienā valstī var norisināties arī vienlaicīgi.3 Kaut gan militārā konflikta jēdziens starptautiskajās humanitārajās tiesībās ir pazīstams vismaz kopš 1949. gada 12. augusta Ženēvas konvencijām4 (turpmāk – Ženēvas konvencijas), vēl aizvien nepastāv vispāratzīts starptautisks līgums, kurā tas būtu definēts.5

Militārā konflikta skaidrojums ir meklējams starptautisko paražu tiesību normās, kā arī tiesu nolēmumos un tiesību doktrīnā. Tiesību doktrīnā, izpētot valstu praksi un opinio iuris, pastāv uzskats, ka ir izveidojusies starptautiska paražu tiesību norma, kas nosaka minimāli nepieciešamos apstākļus, lai konfliktu varētu atzīt par militāru.6 Konflikts ir atzīstams par militāru, ja pastāv organizētas un militāri apbruņotas grupas, kas iesaistījušās vairāk vai mazāk, bet intensīvās sadursmēs.7 Iemesls šādu apstākļu nepieciešamībai ir vienkāršs – lai militārs konflikts netiktu jaukts ar atsevišķiem incidentiem, robežu sadursmēm, iekšējiem nemieriem vai saspīlējumiem kā, piemēram, sacelšanām (angliski: riot), atsevišķiem vardarbības aktiem, bandītismu, īslaicīgiem dumpjiem un atsevišķām teroristiskām darbībām.8 Līdz ar to pat bruņots uzbrukums, kas nav daļa no intensīvas un organizētas militāras sadursmes, pats par sevi nenozīmē militāra konflikta esamību.9

Starptautiskais bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāls Tadič lietā,10 kas tiek uzskatīta par autoritatīvu spriedumu konflikta rakstura un veida noteikšanā,11 nosakot militāra konflikta esamību, vērtēja konflikta intensitāti un iesaistīto dalībnieku organizētību.12 Tadič lietā sniegtais militārā konflikta jēdziens tiek izmantots un atbalstīts arī citu starptautisko tiesu (tribunālu) lietās.13 Tomēr nav izveidojušies universāli piemērojami kritēriji, kā noteikt, vai konflikts atzīstams par intensīvu un tajā iesaistītās puses ir organizētas.14 Tiesību doktrīnā ir atrodami ļoti dažādi kritēriji, kas izmantojami, nosakot, vai konflikts uzskatāms par intensīvu un vai tajā iesaistītās puses ir organizētas. Piemēram, nosakot konflikta intensitāti, tiek piedāvāts vērtēt: 1) iesaistīto personu skaitu; 2) ieroču veida un daudzuma izmantošanu; 3) sadursmju ilgumu un teritoriālo izplatību; 4) sadursmju daudzumu; 5) iznīcināto īpašumu skaitu; 6) iedzīvotāju pārvietošanos; 7) ANO Drošības padomes un citu subjektu iesaistīšanos uguns pārtraukšanai.15 Savukārt, nosakot konfliktā iesaistīto pušu organizētību, piedāvāts izvērtēt šādus kritērijus: 1) vadības struktūru un tās varas izmantošanu; 2) vai iesaistītās personas ir pakļautas attiecīgiem noteikumiem; 3) vai tiek organizēti militārie treniņi; 4) vai tiek organizēta ieroču piegāde un izdalīšana; 5) vai tiek iesaistītas jaunas personas; 6) vai pastāv atpūtas vietas un komunikācijas infrastruktūras.16

Organizētības apstākli (atšķirībā no intensitātes apstākļa) galvenokārt ir jāvērtē, nosakot, vai konflikts uzskatāms par nestarptautiska rakstura militāru konfliktu, un pat tādā gadījumā pārsvarā ir jāvērtē tikai vietējo militāro grupējumu (grupējuma) organizētība, jo valstis militāros konfliktos galvenokārt iesaista savus bruņotos spēkus, kas automātiski nozīmē organizētības kritērija izpildi.17 Raksta turpinājumā atsevišķi tiks apskatīts katrs no militārā konflikta veidiem.

1.2. Nestarptautiska rakstura militārs konflikts un tā veidi

Saskaņā ar Ženēvas konvenciju 3. pantu nestarptautiska rakstura militāri konflikti18 ir militāri konflikti, kas notiek vienas valsts teritorijas ietvaros.19 Atkarībā no konfliktā iesaistītajām pusēm tiek izšķirti divi militārā konflikta veidi. Vienā gadījumā nestarptautiska rakstura militāra konflikta dalībnieki ir organizēti un militāri apbruņoti grupējumi. Savukārt otrā gadījumā nestarptautiska rakstura militārs konflikts norisinās starp organizētiem un militāri bruņotiem grupējumiem (grupējumu) un valsti.20 Abos gadījumos, lai rastos nestarptautiska rakstura militārs konflikts, iesaistītajiem dalībniekiem, pirmkārt, ir jābūt organizētiem un militāri apbruņotiem. Otrkārt, tiem savā starpā ir jābūt iesaistītiem vairāk vai mazāk intensīvā sadursmē.21 Līdz ar to iekšēji nemieri vai saspīlējumi, kā, piemēram, sacelšanās vai atsevišķi vardarbības akti, paši par sevi nenozīmē nestarptautiska rakstura militāra konflikta esamību.22 Pat policijas vai bruņoto spēku iesaistīšanās pati par sevi nenorāda uz nestarptautiska rakstura militāra konflikta esamību.23

Starptautiskā bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāla Tadič lietā tika noteikts, ka nestarptautiska rakstura militārs konflikts eksistē ikvienā gadījumā, kad ir ieilgušas24 militāras sadursmes starp valsti un organizētiem, militāri apbruņotiem grupējumiem vai starp šādiem grupējumiem vienas valsts teritorijas ietvaros.25 Militāro sadursmju ieilgumu (angliski: protracted) nosaka, izvērtējot militāro sadursmju intensitāti un laiku.26 Praksē lielāka nozīme tiek piešķirta tieši militārā konflikta intensitātei, nevis tam, kādu laiku posmu tas ir norisinājies.27 Tomēr, jo ilgāku laiku konflikts ir norisinājies, jo mazāk intensīvs konflikts ir nepieciešams, lai tas tiktu atzīts par nestarptautiska rakstura militāru konfliktu.28

Nestarptautiska rakstura militāra konflikta noteikšanā intensitātes un organizētības kritērijs tika izmantots, piemēram, Starptautiskā bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāla 2008. gada lietā Boskoski & Tarculovski.29 Šajā lietā, nosakot konflikta intensitāti, tika vērtēti šādi kritēriji: 1) civiliedzīvotāju daudzums, kas bija spiesti atstāt konflikta zonu; 2) ieroču veidu izmantošana (smagie ieroči un cita smagā tehnika, piemēram, tanki); 3) pilsētu bloķēšana un to apšaude; 4) konfliktā iesaistīto personu daudzums; 5) okupētas teritorijas, pilsētas vai ciemi; 6) bruņoto spēku iesaistīšanās; 7) ceļu slēgšana; 8) uguns pārtraukšanas pavēles un līgumi, kā arī starptautisko organizāciju centieni panākt uguns pārtraukšanu.30 Savukārt, vērtējot konfliktā iesaistīto militāro grupējumu organizētību, tika vērtēti šādi kritēriji: 1) vadības struktūras esamība;31 2) militāro grupējumu spēja organizēti veikt savas darbības;32 3) loģistikas attīstība;33 4) militāro grupējumu disciplīna un spēja īstenot Ženēvas konvenciju 3.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
7 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
hm...
25. Septembris 2014 / 23:14
8
ATBILDĒT
Nevar pārvērst rakstu žurnālā par tiesas spriedumu, pie kam balstītu uz informāciju no delfi . Secinājumiem zinātniskajā rakstā jābūt bezpersoniskiem.
Jānis Priekulis > hm...
26. Septembris 2014 / 10:58
1
ATBILDĒT
Paldies par Jūsu viedokli. Tomēr personīgi nevaru tam piekrist sekojošu iemeslu dēļ:
1. Rakstā tiek ieskicēti piemēri, kas izskanējuši publiskajā telpā, un aplūkoti tie no tiesību viedokļa. Tieši tāpēc tos sauc arī par piemēriem, nevis faktiem, jo rakstā tiek apspēlētas ziņas par faktiem. Tajā netiek pateikts, ka kāda ziņa par faktu, būtu patiesa, lai to dēvētu par faktu. Tāpēc rakstā tiek lietotas teikuma konstrukcijas – „ja..., tad...” vai „lai..., tad...”.
2. Neviens no rakstā izdarītajiem secinājumiem nav personisks, jo visi rakstā izdarītie secinājumi ir balstīti uz Starptautisko tiesību avotiem, kas minēti ANO Starptautiskās tiesas statūtu 38.pantā.
3. Pat, ja kāds no secinājumiem tiktu izdarīts personisks, uzskatām, ka autoriem kā Latvijas Republikas pilsoņiem būtu tiesības paust savu pilsonisko attieksmi par notikumiem Ukrainā.
Jurčiks > Jānis Priekulis
26. Septembris 2014 / 14:03
0
ATBILDĒT
Ja es pareizi saprotu, tad rakstā izdaritos secinājumus varēs izmantot arī pret Ukrainu, ja izrādīsies, ka aviolaineri nogāza Ukrainas armija? Šajā sakarā interesants ir Latvijas medijos PILNĪGI IGNORĒTAIS Vācijas Bundestāga memorands par atbildi uz deputātu pieprasījumu par izlūkdienesta ziņām par MH-17 notriekšanu. Tur interesantas lietiņas parādās, piemēram, ka tur regulāri patrulē 2 AWACS, kuri ir uztvēruši SA-3 raķetes palaišanu (tas ir pavisam cits aparāts nekā separātistu rīcībā esošais BUKs). Sīkāk sk. http://dipbt.bundestag.de/doc/btd/18/025/1802521.pdf

P.S. Es neaizstāvu NEVIENU. Es aizstāvu TIKAI demokrātiskā sabiedrībā dzīvojoša cilvēka tiesības zināt patiesību nevis dzīvot melos un demagoģijā
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 4
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties