3. Februāris 2015 /NR. 05 (857)
Skaidrojumi. Viedokļi
Kāda ir vārda “neuzmanība” jēga krimināltiesībās
9
Dr.habil.iur.
Uldis Krastiņš
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesors

Šīs pārdomas radās sakarā ar 2015. gada 20. janvāra Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas lēmumu, ar kuru netika atbalstīts viens no Tieslietu ministrijas izstrādātajiem likumprojektiem par grozījumiem Krimināllikumā. Arī Saeimas Juridiskā komisija 2015. gada 28. janvārī Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu par grozījumiem KL 8. pantā un ar to saistītajos vairākos citos pantos noraidīja. Pret ierosinātajiem grozījumiem uz to pašu argumentu pamata, kas bija izteikti Krimināltiesību politikas apakškomisijā, balsoja partijas "Vienotība" deputāti, bet partijas "Saskaņa" deputāti atturējās no balsojuma.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
9 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
dr.iur.
4. Februāris 2015 / 11:06
0
ATBILDĒT
1. Pēc mana viedokļa salikta vainas forma ir no padomju laikiem saglabājusies "juridiska fikcija", mākslīga konstrukcija, kuru autors jau kuro gadu cenšas iedzīvināt Latvijas krimināltiesībās, bet kura ik pēc kāda laika mirst dabiskā nāvē tiesu prakses rezultātā. Es domāju, ka ar laiku tiesas nonāks pie neizbēgama secinājuma, ka 'to, vai noziedzīgs nodarījums izdarīts ar nodomu, vai aiz neuzmanības, nosaka vainīgā attieksme pret kaitīgajām sekām, un nekas cits, visas pārējās autora piedāvātās konstrukcijas par saliktajām vainas formām ir mākslīgi radītas, dzīvot nespējīgas.
2. Tā arī neesmu sapratis to dziļāko domu, kāpēc pēc autora virzītā ieteikuma vajadzēja cietušā tiesību apdraudējumu aizstāt ar cietušā interešu apdraudējumu. Tiesības ir palšāks jēdziens par interesēsm, kuras var būt arī prettiesiskas. Tagad iznāk- cietušā tiesības apdraudēt drīkst, bet intereses nedrīkst.
starp citu
4. Februāris 2015 / 09:35
1
ATBILDĒT
Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums.
2.p.2.d. - Neviens nevar aizbildināties ar oficiālajā izdevumā publicēto tiesību aktu vai oficiālo paziņojumu nezināšanu.
Proficius Aliri
3. Februāris 2015 / 23:56
0
ATBILDĒT
Būtībā raksta autora arguments ir tikai viens – rīcība var būt tikai tīša, tāpēc personas vaina pret darbību (bezdarbību) nevar izpausties neuzmanības formā. Šādu nostāju apstiprina arī nesen izdotajā grāmatā paustais: “Personas psihiskā attieksme pret viņas darbību vai bezdarbību, kas formālu sastāvu noziedzīgos nodarījumos ir nodarījuma objektīvās puses pazīme, var izpausties vienīgi tieša nodoma veidā, jo nav iespējams, ka persona apzināti izdara kādu darbību, nevēloties to darīt.” (Krastiņš U. Noziedzīga nodarījuma sastāvs un nodarījuma kvalifikācija. Teorētiskie aspekti. R.: Tiesu namu aģentūra, 2014, 149.lpp.)
Pat tad, ja rīcība ir apzināta, KL 9.panta 2.daļa (noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar tiešu nodomu, ja persona apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu un to apzināti veikusi vai pieļāvusi) prasa vēl viena elementa vērtējumu – rīcības kaitīguma apzināšanos. Grāmatā autors raksta, ka darbības (bezdarbības) kaitīguma apzināšanās nozīmē to, ka persona noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī saprot nodarījuma faktiskos apstākļus un izdarītā kaitīgumu ar likumu aizsargātām citu personu interesēm. Vainīgais saprot, ka viņa darbība vai bezdarbība nav atļauta (145.lpp.). Tātad, lai nodarījumu atzītu par izdarītu ar tiešu nodomu, jākonstatē, ka persona ir sapratusi (apzinājusies) rīcības neatļauto, prettiesisko raksturu.
Jautājums, kā risināma situācija, ja persona nav apzinājusies rīcības kaitīgumu, lai gan to vajadzēja (piemēram, likuma vai noteikumu nezināšana)? Vai arī šādā situācijā automātiski atzīstams, ka rīcība ir tīša?
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 6
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
3. Februāris 2015 /NR. 05 (857)
Padarīts liels darbs
1
LASĪT E-ŽURNĀLU: Nr. 05 (857)
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
2
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties