18. novembris, 16. februāris un 24. februāris. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarības pasludināšanas dienas. Tradicionāli tajās prezidenti uzrunā savu valstu iedzīvotājus. Kas šoreiz prezidentu runās ir kopīgs un kas atšķirīgs?

Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš runas sākumā uzsvēra Latvijas teritoriālo nedalāmību: "Mūsu uzdevums un sūtība ir rīkoties un dzīvot tā, lai Latvija būtu vienota, nedalāma un pašapzinīga valsts nelokāmā gribā būt neatkarīgai un stiprai savā dažādībā." Vienlaikus prezidents uzsvēra iedzīvotāju kopīgo ticību Latvijai un tās neatkarībai. Arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite savā runā uzsvēra iedzīvotāju vienotību, lai nosargātu jau valsts sasniegto, un teritoriālo nedalāmību: "Viļņa vienmēr ir bijusi Lietuvas sirds, un Klaipēda vienmēr ir bijusi Lietuvas jūras vārti. Neviens neatņems mūsu zemi – pat ne pēdu no tās!" Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess neminēja šo aspektu, acīmredzot neko tādu nemaz nepieļaujot.

Latvijas prezidents nevarēja neminēt Zolitūdes traģēdiju, viņš norādīja, ka traģiskais notikums piespieda mainīt arī mūsu domāšanu un attieksmi pret šķietami ikdienišķām, bet ļoti būtiskām lietām. Igaunijas prezidents akcentēja valsts un pilsoņa attiecības. Cilvēki nedrīkst domāt, ka valsts visu zina un visu izdarīs. Viņš jautāja, vai Igaunijas sabiedrība tiešām būtu jāorganizē ar valsts instrukcijām un aizliegumiem. Igaunijas valsts ir dibināta, pamatojoties uz brīvību, patiesību un tiesiskumu. Priekšroka dodama valstij, kas uzticas saviem iedzīvotājiem un pilsoniskajai sabiedrībai. Izglītība ir igauņu reliģija. Labākais, ko vecāki var dot saviem bērniem, ir laba izglītība. Tāpēc visā Igaunijā jābūt izcilām skolām.

Latvijas prezidents uzsvēra, ka valsts iekšējā drošība ir ne mazāk nozīmīga par ārējo. To veidojam mēs visi, un tai nevar palīdzēt neviena alianse, neviena savienība. Arī Lietuvas prezidente uzsvēra iedzīvotāju lepnumu, atbildību un gatavību aizstāvēt Lietuvu. Igaunijas prezidents gāja tālāk, sakot, ka Igaunija jau ir aizsargāta. Igaunijas un NATO drošība ir vienota. Esot Igaunijā, NATO aizsargā arī pati sevi. Turklāt arī pašai Igaunijai ir kaujas spējīga armija.

Latvijas Valsts prezidents norādīja, ka Latvija un Baltija ir pakļauta jauniem vēsturiskiem izaicinājumiem, tādēļ baltiešiem ir svarīgi sadoties rokās, paļauties vairāk citam uz citu un būt vienotiem Eiropas saimē un NATO. Savukārt Lietuvas prezidente vispirms uzsvēra patstāvīgumu: "Lietuva ir līdzvērtīgs partneris pārējām valstīm. Lietuvas balsi ne tikai dzird, bet tajā arī ieklausās, jo Lietuvai ir unikāla vēsturiska pieredze." Vienlaikus viņa arī atsaucās uz kolektīvo drošību: "Mēs esam neatkarīgi un neesam vieni. Mēs esam novērtēti, respektēti un aizsargāti." Vienīgi Igaunijas prezidents nevairījās tiešā tekstā minēt Ukrainas krīzi un Krimas okupāciju un aneksiju: "Notiek jauna veida karš, kurā viena skaidri zināma karotāja valsts atklāti lieto jaunākos ieročus, vienlaikus visu noliedzot."

Ja Latvijas Valsts prezidents vairāk uzsvēra izredzētību būt dzimušam Latvijā, tad Lietuvas prezidente aicināja cilvēkus savus nākotnes plānus sasaistīt ar Lietuvu. Savukārt Igaunijas prezidents minēja konkrētus iemeslus, kāpēc Igaunija ir vērtība un dzīve tajā ir laba.

Latvijas prezidents runu noslēdza ar vārdiem: "Dievs, svētī Latviju!", Lietuvas prezidente – "Laimīgu neatkarības dienu!", bet Igaunijas prezidents – "Dzīvo ilgi, dzīvo ilgi Igaunija!"

Visu trīs prezidentu runās ir daudz kas kopīgs, vienlaikus katram atšķiras drosme un redzējuma skaidrība par valsts nākotnes vīziju.