Tiesu sistēmas efektivitātes jautājums kontekstā ar advokātu obligātu iesaisti civilprocesā ir samērā komplicēts, jo būtiski skar savstarpēji saistītas jomas: tiesvedības procesus, pušu līdzdalību un šīs līdzdalības apjomu, personu tiesības uz pieeju taisnīgai tiesai (šaurākā un plašākā nozīmē), juridisko palīdzību un advokatūru kā neatņemamu justīcijas sastāvdaļu. Lai nodrošinātu minētā jautājuma vispusīgu novērtējumu, secinājumu izdarīšanu un risinājuma izstrādi, 2015. gada 6. februārī ar tieslietu ministra rīkojumu ir izveidota starpinstitucionālā darba grupa, kuras sastāvā ir iekļauts arī Juridiskās palīdzības administrācijas pārstāvis.

Raugoties uz minēto jautājumu no valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības viedokļa, ir vairāki svarīgi un akcentējami apstākļi.

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņēmēji

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma (turpmāk – likums) mērķis ir veicināt fiziskas personas tiesības uz taisnīgu tiesas aizsardzību, nodrošinot valsts garantētu finansiālu atbalstu juridiskās palīdzības saņemšanai.

Likums paredz, ka fiziskajām personām ir tiesības pieprasīt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ja:

1. tās ir ieguvušas maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kādā fiziskā persona atzīstama par maznodrošinātu vai trūcīgu;

2. tās pēkšņi nonākušas tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas tām liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību (stihisku nelaimju, nepārvaramas varas vai citu no personas neatkarīgu apstākļu dēļ), vai atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā.