Saeimas dienas kārtībā nonācis neordinārs jautājums. 12. Saeimas sastāvā ievēlēta un deputāta mandātu ieguvusi persona, pret kuru celta apsūdzība un iztiesāšanas stadijā atrodas krimināllieta par noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 219. panta otrajā daļā. Tādēļ aktuāls kļuvis jautājums par no Latvijas Republikas Satversmes 30. panta izrietošās Saeimas deputāta neaizskaramības robežām un deputāta tiesībām, ja Saeima ir piekritusi deputāta neaizskaramības atcelšanai. Šis raksts sniedz īsu skaidrojumu par to, kāpēc Saeimas deputāta neaizskaramība attiecas uz visām turpmākām kriminālprocesa stadijām arī tad, ja kriminālvajāšana pret personu uzsākta, pirms tā kļuvusi par Saeimas deputātu, kā arī par deputāta, kurš atstādināts no piedalīšanās Saeimas darbā, tiesībām un pienākumiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.