Gājēju, velosipēdistu un autobraucēju attiecībās no mūžīgās dzirksteles uzšķīlies ugunskurs. Iemesls ir valsts mēģinājums mainīt līdzšinējo (ne)kārtību.

Starp Eiropas Savienības valstīm 2014. gadā Latvija pārliecinoši ir pirmajā vietā, ņemot vērā ceļu satiksmē bojāgājušo skaitu uz miljonu iedzīvotājiem. Situācija kļūst arvien sliktāka. 2013. gadā bojā gāja 13, bet ievainoti 439, 2014. gadā bojā gāja 16, bet ievainoti 511 velosipēdisti. Starp velosipēdistiem un gājējiem 2013. gadā reģistrēti 58, bet 2014. gadā – 72 negadījumi, kuros ievainoti attiecīgi 54 un 67 gājēji. Statistika neatklāj pilnīgu ainu, un problēmas apmērs nav precīzi nosakāms. Arī no savas pieredzes (katru darba dienu uz un no darba dodos ar velosipēdu) varu atzīt, ka problēma pastāv un nepieciešams risinājums.

Pirms gada Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja un drīzumā Ministru kabinets lems par jauniem Ceļu satiksmes noteikumiem, kuru uzstādījums ir uzlabot ceļu satiksmes drošības situāciju, jo īpaši attiecībā uz mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem (gājējiem un velosipēdistiem), kā arī sakārtot transportlīdzekļu plūsmu.

Veselu gadu dažādas institūcijas apsprieda iespējamās izmaiņas, tomēr tikai nesen visā sabiedrībā izvērtās plaša diskusija. Velosipēdisti izmisa, ka jaunie noteikumi aizliegs tiem braukt pa ietvēm, bet sliktās infrastruktūras apstākļos tas nozīmē veselības un pat dzīvības apdraudējumu. Gājēji gavilēja, ka tiem būs ekskluzīvas tiesības un ietves būs brīvas no velosipēdistiem. Autovadītāji sadusmojās, ka to rosība tiks ierobežota un ceļa braucamā daļa būs jādala ar traucējošajiem velosipēdistiem.

Šajā situācijā izceļamas divas lietas. Pirmkārt, veids, kādā sabiedrību informēja par izmaiņām un iesaistīja diskusijā. Otrkārt, atbilstoši kādiem principiem būtu veidojamas attiecības starp ceļu satiksmes dalībniekiem. Tagad par visu pēc kārtas.

Neiecietīgo viedokļu apmaiņa notika nepilnīgās un neskaidrās informācijas dēļ par to, kā tieši jaunie noteikumi mainīs līdzšinējo kārtību. Gājējus, velosipēdistus un autobraucējus sasniedza ziņa, ka velosipēdisti nedrīkstēs braukt pa gājēju ietvēm un tiem būs jābrauc pa ceļa braucamo daļu. Papildus tam daudzus saniknoja divdomīgie vizuālie reklāmas materiāli, kuri nevis popularizēja saskaņu, bet tieši otrādi – sadursmi.

Ministru kabineta noteikumu projektā izmaiņas ir niansētākas. Pirmām kārtām velosipēdistam būs jāizmanto tam paredzētā infrastruktūra. Ja tās uz ceļa nav vai tā ir attālināta vai neatbilst vajadzīgajam braukšanas virzienam, tad ir jāpārvietojas pa brauktuvi. Savukārt pa ietvi atļaus braukt tad, ja, ņemot vērā satiksmes intensitāti, meteoroloģiskos un ceļa apstākļus, tur pārvietoties ir bīstami.

Ar izmaiņām ir gribēts sasniegt pareizu rezultātu, tomēr noteikumu projekts paredz vērtējošu kritēriju, kas neizbēgami novedīs pie velosipēdistu un gājēju konflikta. Viedokļu atšķirība ir neizbēgama, jo jautājums ir sarežģīts un slēdziens emocionālā atmosfērā jāizdara īsā laikā.

Starp ceļu satiksmes dalībnieku brīvību un drošību jāatrod samērīgs līdzsvars, ņemot vērā katra dalībnieka spēku. Noteikumu projektā skaidri jādefinē velosipēdistu un gājēju savstarpējās cieņas un prioritātes principi. Velosipēdistam jāizmanto speciāli paredzētā infrastruktūra. Ja tādas nav un velosipēdists pārvietojas pa ietvi, tad velosipēdisti un gājēji viens pret otru izturas ar cieņu. Turklāt gājējiem uz ietves ir priekšroka, kas nozīmē, ka, braucot pa ietvi, velosipēdistam jāizvēlas tāds braukšanas ātrums un trajektorija, lai netiktu traucēti gājēji.

Risinājums ir nekas vairāk kā savstarpēja sapratne un cieņa.