[1] Saeima šā gada 3. jūnijā sasaukusi ārkārtas sēdi Valsts prezidenta vēlēšanām.1 Ņemot vērā, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš paziņojis par nekandidēšanu uz otro pilnvaru termiņu,2 šogad 8. jūlijā amata pienākumu pildīšanu sāks jauns Valsts prezidents. Šādās reizēs parasti ierasts norādīt, kurš pēc kārtas Valsts prezidents ir sācis pildīt amata pienākumus. Un ierasti šādās reizēs zināmu skaidrojumu prasa Kārļa Ulmaņa gadījums, kurš pēc izdarītā valsts apvērsuma līdztekus Ministru prezidenta pienākumiem uzņēmās Valsts prezidenta amata izpildīšanu. Tradicionāli K. Ulmanis ticis iekļauts Valsts prezidentu sarakstā.3 Tāpat K. Ulmaņa portrets ir skatāms Valsts prezidentu portretu galerijā, kura atspoguļo oficiālo nostāju jautājumā par Valsts prezidentu skaitu un izvietota Rīgas pils Ģerboņu zālē.
[2] Šajā rakstā no Latvijas konstitucionālo tiesību perspektīvas tiks aplūkotas iespējas Kārli Ulmani atzīt par pilntiesīgu Valsts prezidentu. Papildus tam tiks risināts jautājums arī par to, vai mūsu Valsts prezidentu galerijā nebūtu nepieciešams papildinājums, kas ilustrētu Latvijas Republikas kontinuitātes (nepārtrauktības, turpinātības) doktrīnas piemērošanu arī šajā jautājumā.
[3] Valsts prezidents ir Latvijas Republikas Satversmē4 (turpmāk – Satversme) paredzēta Latvijas Republikas valsts galva, kas veic noteiktas funkcijas konstitucionālajā iekārtā.5
Satversmes 35. pants paredz, ka Valsts prezidentu ievēlē Saeima uz noteiktu pilnvaru termiņu. Satversmes 36. pants paredz aizklātu Saeimas balsojumu Valsts prezidenta vēlēšanās un nepieciešamo balsu vairākumu. Prasības Valsts prezidenta amata kandidātam nosaka Satversmes 37. pants. Savukārt Satversmes 40. pants paredz, ka Valsts prezidents amata pienākumus uzņemas Saeimas sēdē, dodot svinīgu solījumu.
Līdz ar to saskaņā ar Satversmi ir skaidri formulēti vairāki priekšnoteikumi, kuri nepieciešami, lai kādu personu atzītu par Valsts prezidentu:
šī persona atbilst Satversmē noteiktajām prasībām un ir tiesīga kandidēt Valsts prezidenta vēlēšanās;
šo personu Valsts prezidenta amatā ievēlējusi Saeima, ievērojot Satversmē noteikto balsošanas kārtību, ar nepieciešamo balsu vairākumu;
ievēlētais Valsts prezidents ir Saeimas sēdē devis Satversmē paredzēto svinīgo solījumu un uzņēmies amata pienākumus.
Piemērojot relevantās Satversmes normas, ir izšķirams arī jautājums par Valsts prezidentu skaitu, proti, par tādiem atzīstami tikai Saeimas ievēlētie, kuri Saeimas sēdē devuši Satversmē paredzēto svinīgo solījumu. Satversme izslēdz jebkādu citu iespēju personai kļūt par Valsts prezidentu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-16:30 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Piekļūstamība Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
