1994. gada aprīļa pirmajos datumos ierados savā jaunajā darba vietā – "Rīgas apgabaltiesā". Speciāli lietoju pēdiņas, jo situācija bija tāda īpatnēja – esmu Rīgas apgabaltiesas tiesnesis un šīs tiesas priekšsēdētājs, tātad valsts amatpersona, kurai ir pienākums darboties saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, bet man taču nekā nav – nedz tiesnešu, nedz darbinieku, nedz telpu, jā, arī finanšu līdzekļu man nav, jo cik nu finanšu līdzekļus apgabaltiesu izveidei ir piešķīrusi valsts, ar tiem rīkojas Tieslietu ministrija – nu bet pilnīgi nekā nav.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
