11. Augusts 2015 /NR. 31 (883)
Skaidrojumi. Viedokļi
Politiska lēmuma nozīme administratīvajās tiesībās
8
Dr.iur.
Jautrīte Briede
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore  
Dr.iur.
Edvīns Danovskis
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors  

Valsts pārvalde ik dienas veic darbības, kurām ir atšķirīga juridiskā nozīme – dažas no tām var apstrīdēt administratīvā procesa kārtībā, citas – saskaņā ar kriminālprocesu vai administratīvo pārkāpumu procesu regulējošiem tiesību aktiem, bet lielu daļu no valsts pārvaldes darbībām juridiski apstrīdēt vispār nav iespējams. Sistemātisku pārskatu par valsts pārvaldes darbībām un tās juridisko raksturojumu sniedz mācība par valsts pārvaldes darbības formām. Saskaņā ar šo mācību valsts pārvaldes darbības formas vispirms iedala darbībā publisko un privāto tiesību jomā. Valsts pārvaldes darbība publisko tiesību jomā var būt gan normatīva (piemēram, Ministru kabineta noteikumi, iekšējie normatīvie akti), gan individuāla (rīcība, kas attiecas uz noteiktu personu loku vai atsevišķu gadījumu). Savukārt individuālās pārvaldes darbības formas ir administratīvi akti, publisko tiesību līgumi, starplēmumi, iekšēji lēmumi, kriminālprocesuāli lēmumi, lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās, politiski lēmumi, faktiskā rīcība un t.s. vienkāršās pārvaldes darbības.

Šis raksts veltīts līdz šim maz aplūkotai un aktuālai valsts pārvaldes darbības formai – politiskam lēmumam. Raksts iecerēts kā studiju avots tiesību zinātņu studentiem, bet tajā ietvertās atziņas var noderēt arī plašākam juristu lokam.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2021.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
8 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
anonīms
8. Septembris 2015 / 09:52
2
ATBILDĒT
Piedodiet, bet Jūs te rakstāt komentāros pienīgas muļķības. Visi lēmumi, kuros Saeima balsojot ieceļ amatā kādu konkrētu amatpersonu, visi viņi bez izņēmuma ir politiski lēmumi. Tiesa nevar ne atjaunot amatā Saeimas atlaistu amatpersonu, ne uzdot Saeimai iecelt vai atjaunot kādu amatpersonu amatā. Ja Dimans ir atlaists ar Saeimas lēmumu, tad viņa vilciens ir aizgājis, jāsamierinās un jāatbrīvo tiesus sistēma no bezjēdzīgām prasībām.
Sandis B.
11. Augusts 2015 / 21:04
0
ATBILDĒT
Lielisks raksts, ar interesi izlasīju. Īpaši patika piemērs, ka Augstākās tiesas tiesnešu kopsapulce, ievēlot departamenta priekšsēdētāju, pieņem politisku lēmumu. :)
Attiecībā par Latvijas Bankas padomes locekļa atbrīvošanu no amata varēja vēl pieminēt, ka likumā „Par Latvijas Banku” ir tieši noteikts, ka padomes loceklis Saeimas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt tiesā APL noteiktajā kārtībā (tātad tas ir administratīvais akts).
Tiesnesis > KOMENTĀRS > SANDIS B. > Sandis B.
12. Augusts 2015 / 22:27
0
ATBILDĒT
"ja tiesnešus atceļ ar administratīvo aktu, tad arī viņus jāieceļ ar administratīvo aktu!"
=========================
Tā tas tiešām ir. Lēmums par tiesu sistēmai piederīgu personu, kas skar šīs personas tiesības, ir administratīvs akts. Šādu interpretāciju izmantoja t.sk. Satversmes tiesa 2006. gada 20. decembra sprieduma lietā Nr. 2006-12-01 14. un 19.punktā.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 5
COVID-19: tiesiskie aspekti
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties