22. Septembris 2015 /NR. 37 (889)
Skaidrojumi. Viedokļi
Noziedzīgu nodarījumu ideālās kopības jēdziens
8
Mg.iur.
Ainārs Persidskis
Biznesa augstskolas "Turība" studiju programmas "Juridiskā zinātne" doktorants

Raksta mērķis ir identificēt problēmas, kas saistītas ar noziedzīgu nodarījumu ideālās kopības jēdziena definējumu un piedāvāt konstatēto problēmu iespējamos risinājumus.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
8 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Māris Leja
23. Septembris 2015 / 07:54
1
ATBILDĒT
Papildinot rakstā minēto, papildus var atzīmēt, ka ideālās kopības definīcijā ir vēl vairākas citas nepilnības. Līdz ar ko tās pašreizējai redakcijai, kāda tā ir likumā, nav lielas praktiskas nozīmes. Var pat teikt vēl vairāk - drīzāk tā vairāk maldina, nekā ievieš skaidrību.
1. Ar pazīmi „atbilstība vairāku noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm” var raksturot arī normu konkurenci, uz ko pamatoti norādījis U.Krastiņš. Līdz ar to definīcija nesniedz priekšstatu par ideālās kopības norobežošanas nepieciešamību no normu konkurences.
2. Tas, ka ideālās kopības definīcijā papildus minēts, ka vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem jābūt savstarpēji saistītiem, būtisku ieguldījumu jēdziena precizēšanā nedod, jo ideālās kopības un normu konkurences atšķirība ir pavisam citāda. Šie divi gadījumi norobežojami, noskaidrojot, vai kvalifikācija tikai pēc vienas normas pilnībā aptver nodarījuma kaitīgumu (šajā gadījumā – normu konkurence), vai neaptver (šajā gadījumā – ideālā kopība).
3. Pazīme „noziedzīgo nodarījumu savstarpējā saistība” ideālās kopības definīcijā drīzāk maldina, jo nav paskaidrots, kāda rakstura saistībai jābūt starp vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, lai atzītu, ka tie ir savstarpēji saistīti un tāpēc veido ideālo kopību, vai tieši otrādi – noziedzīgi nodarījumi ir savstarpēji nesaistīti un tāpēc veido reālo kopību (sk. Krimināllikuma 26.p. 3.d.). Noziedzīgo nodarījumu savstarpējo saistību var pamatot gan ar vienotu mērķi vai motīvu, t.i., balstoties uz subjektīvās puses kopīgām iezīmēm, gan daļēju vai pilnīgu noziedzīgo darbību sakrišanu u.tml. Tas paver plašas interpretācijas iespējas. Līdz ar to definīcija nesniedz skaidru priekšstatu, kā norobežojama ideālā kopība no reālās kopības. Piemēram, par savstarpēji saistītiem var atzīt arī šaujamieroča zādzību, tā vēlāku glabāšanu un slepkavības izdarīšanu ar šo ieroci. Tādā gadījumā noziedzīgo nodarījumu reālā kopība neveidotos. Taču visas šīs darbības, kas atbilst trim dažādiem noziedzīgo nodarījumu sastāviem, nav arī viens nodarījums, kas ir obligāts ideālās kopības nosacījums. Tātad nebūtu konstatējama arī ideālā kopība.
Patiesībā šī savstarpējā saistība ideālās kopības definīcijā un savstarpējā nesaistība reālās kopības definīcijā ir ne tikai maldinoša, bet lieka, jo ir pašsaprotama. Savstarpējā saistība izriet no tā, ka divu vai vairāku noziedzīgu nodarījumu sastāvus veidojošās darbības vismaz daļēji sakrīt. Tātad likumsakarīgi, ka šie vairāki noziedzīgo nodarījumu sastāvi ir savstarpēji saistīti (ar darbību sakrišanu). Savukārt reālajā kopībā šī savstarpējā nesaistība izriet no tā, ka divu vai vairāku noziedzīgo nodarījumu sastāvu darbības nesakrīt nevienā no to daļām.
Ainārs > Māris Leja
23. Septembris 2015 / 09:07
5
ATBILDĒT
Nav izvēlēts veiksmīgs piemērs savstarpējās saistības izpratnei, līdz ar to arī sekojošais secinājums ir maldinošs. Turklāt tiesību normu iztulkošanai var piemērot arī citas metodes, ne tikai gramatisko metodi.
Ainārs Persidskis > Ainārs
23. Septembris 2015 / 11:48
0
ATBILDĒT
Runājot par tiesību normu iztulkošanas metodēm, ir jānorāda uz tiesiskās noteiktības principu. Tiesiskās noteiktības princips noteic, ka indivīdam jābūt iespējai uzzināt spēkā esošo tiesību normu saturu, lai viņš varētu attiecīgi plānot savu rīcību. Tāpēc likumam jābūt pietiekami skaidram un paredzamam, uz ko pamatoti norādījis E. Levits. Krimināllikumā ir noteikts, ka „pie kriminālatbildības saucama fiziskā persona, kas līdz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas dienai sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu.” Lai tiktu ievērots tiesiskās noteiktības princips, Krimināllikuma normām ir jābūt pietiekami skaidrām, vienkāršām un paredzamām, lai noziedzīga nodarījuma subjekts, kas līdz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas dienai sasniedzis četrpadsmit gadu vecumu, būtu spējīgs izprast spēkā esošo tiesību normu saturu, lai viņš varētu attiecīgi plānot savu rīcību, apzināties, kādi interešu aizskārumi ir atzīstami par noziedzīgiem nodarījumiem un atteikties no to izdarīšanas.
Tomēr Krimināllikumā ir vērojama pretēja situācija, proti, atsevišķas Krimināllikuma normas ir kļuvušas komplicētākas un nav pareizi, ka četrpadsmit gadu vecumu sasniegušai personai ir uzlikts pienākums, izmantojot atzītas tiesību normu interpretācijas metodes (gramatisko, sistēmisko, vēsturisko un teleoloģisko metodi), noskaidrot sarežģīto Krimināllikuma normu saturu un jēgu.
Tāpēc, pēc manām domām, izstrādājot Krimināllikuma normas, lielākais uzsvars jāliek uz tiesību normas gramatisko interpretācijas metodi, jo ir jāņem vērā tiesiskās noteiktības princips, ka arī četrpadsmit gadu vecumu sasniegušai personai ir tiesības pareizi izprast tiesību normas saturu. Četrpadsmit gadu vecumu sasniegusi persona nav spējīga, izmantojot, sistēmisko, vēsturisko un teleoloģisko normu interpretācijas metodi, noskaidrot sarežģīto Krimināllikuma normu saturu un jēgu.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 5
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
1
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties