Vai Latvijā nepieciešams dienests, kas izvērtē likumdošanas iniciatīvu ietekmi un efektivitāti pirms un pēc to pieņemšanas?

Savās atbildēs vairāk pievērsīšos tieši pēclikumdošanas (ex post) novērtēšanas sistēmas nepieciešamībai un, ņemot vērā manus šā brīža pienākumus parlamentā, iepazīstināšu ar diskusijām, kas par šo jautājumu ir norisinājušās Latvijas Republikas Saeimā.

Šobrīd likumu izstrādātāji daudz lielāku uzmanību pievērš tiesību aktu ietekmes sākotnējai izvērtēšanai, kas pat ir regulēts atsevišķā Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra instrukcijā Nr. 19 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība".¹ Tiesību akta projekta sākotnējās (ex ante) ietekmes izvērtēšanas mērķis ir apzināt sekas un ietekmi, ko radīs projekts. Izvērtējot projekta sākotnējo ietekmi, vērtē projekta izstrādes mērķi un nepieciešamību, efektivitāti mērķa sasniegšanā, ietekmi uz makroekonomisko vidi, ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi, ietekmi uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām, sociālo ietekmi, ietekmi uz vidi, fiskālo ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, ietekmi uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām un vēl citus apstākļus.²

Saeimas kārtības rullis nosaka, ka Ministru kabinets likumprojektam pievieno anotāciju, savukārt, ja likumprojektu iesniedz Valsts prezidents, Saeimas komisija vai ne mazāk kā pieci deputāti, atbildīgā komisija Prezidija noteiktajā kārtībā aizpilda likumprojekta anotāciju, ietverot tajā iesniedzēja atbildes uz jautājumiem: kādēļ likums ir vajadzīgs, kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību, kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu, kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts, kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu, kā tiks nodrošināta likuma izpilde.