Jānis Pliekšāns (Rainis) un Pēteris Stučka (Paragrāfs). Dzimuši vienā gadā. Draugi kopš skolas vecuma. Kopā mācījušies Rīgas pilsētas ģimnāzijā, pēc tam Pēterburgas Universitātes Tieslietu fakultātē. Jaunības gados vasarās bieži ciemojas viens pie otra ģimenes laukos, bet studiju laikā pat īrējuši kopīgu istabu. Neskatoties uz to, ka cēlušies no ļoti turīgām latviešu lauksaimnieku ģimenēm, abi aizraujas ar sociāldemokrātiskām idejām un aktīvi tās izplata Latvijā, kopīgi darbojoties Jaunajā strāvā un veidojot "Dienas Lapu". Abi cieš no cara režīma represijām – vispirms Rainis nonāk cietumā, pēc tam abi kopā ar ģimenēm tiek izsūtīti uz attāliem Krievijas novadiem.

Tad viņu ceļi šķiras. Rainis kopā ar Aspaziju dodas trimdā, kur uzraksta savus nozīmīgākos literāros darbus un, palikdams uzticīgs sociāldemokrātijas idejām, vienlaikus stiprina latviešu nacionālo pašapziņu un kaldina Latvijas valstiskuma ideju. Stučka šai laikā veido veiksmīgu advokāta karjeru Pēterburgā un vienlaikus pievēršas boļševismam, uzskatot, ka šķiru cīņas un vispasaules revolūcijas priekšā atsevišķo tautu interesēm jāatkāpjas. Kamēr Rainis Šveicē strādā pie patriotiskās poēmas "Daugava", Stučka vada sarkanās armijas iebrukumu tikko kā dibinātajā Latvijas valstī, ar terora palīdzību iedvešot šausmas visā Latvijā. 1920. gadā Rainis atgriežas Latvijā un iesaistās gan Satversmes sapulces, gan Saeimas un Ministru kabineta darbā. Stučka šai laikā, būdams viens no tuvākajiem Ļeņina līdzgaitniekiem, Krievijā liek pamatus sociālistiskajām tiesībām (rakstīto likumu aizstādams ar tiesnešu revolucionāro sirdsapziņu) un kļūst par pirmo PSRS Augstākās tiesas priekšsēdētāju. Rainis, arī mūsdienās saukts par savas tautas lielāko dzejnieku, cerēto Nobela prēmiju (un vispār plašāku starptautisku atzinību) tā arī neiegūst, turpretī Stučka, kaut arī ar naidu padzīts no dzimtenes, pateicoties darbībai padomju tiesību laukā, joprojām ir pasaulē pazīstamākais latviešu (un pat visa Austrumeiropas reģiona) jurists, kura vārds bieži atrodams ārvalstu tieslietu literatūrā.

Rainim un Stučkam šogad tiek atzīmēta 150 gadu jubileja. Abi viņi spēlējuši ļoti būtiskas, kaut arī pilnīgi pretrunīgas lomas Latvijas liktenī. Lai labāk iepazītu abus šos juristus (kaut arī viens no viņiem vairāk zināms kā dzejnieks, bet otrs kā politiķis), "Jurista Vārds" lasītājiem šodien piedāvā iepazīt Raiņa un Stučkas dzīves ceļus un uzskatus gan aprakstos par viņiem, gan viņu pašu radītajos tekstos par tieslietu tematiku.

Redakcija apzināti pielāgojusi šo tematisko žurnāla laidienu gaidāmo valsts svētku priekšvakaram. Raiņa un Stučkas likteņi ir laba izejviela pārdomām par to, cik ļoti katrs lēmums un solis var ietekmēt cilvēka tālāko dzīves ceļu. Savukārt ikviena dzīve var kļūt izšķiroša visas nācijas un valsts liktenī. Vērtības un atbildība – tie, mūsuprāt, ir jautājumi, par kuriem vērts domāt, sagaidot Latvijas valsts dibināšanas 97. gadadienu.

Sveicam svētkos!