1. Apbūves tiesības saturs

Apbūves tiesība plašāk pazīstama ar tās latīnisko apzīmējumu superficies.² Šādu apzīmējumu sastopam arī mūsu tuvāko kaimiņu – Igaunijas³ un Lietuvas⁴ – likumos. Sekojot juridisko terminu latviskošanas tradīcijai, Latvijas likumdevējs izvēlējies lietot šīs tiesības latvisko ekvivalentu – apbūves tiesība.

Grozījumos norādīts apbūves tiesības īss raksturojums (1129.¹ pants): "Apbūves tiesība ir ar līgumu piešķirta mantojama un atsavināma lietu tiesība celt un lietot uz sveša zemes gabala nedzīvojamu ēku vai inženierbūvi kā īpašniekam šīs tiesības spēkā esamības laikā."

Grozījumos nav speciāli norādīts, ka apbūves tiesība ir tiesība uz svešu lietu. Šo apbūves tiesības raksturīgo pazīmi iespējams izsecināt dedukcijas ceļā, ņemot vērā Grozījumu izvietojumu CL – pēc trešās nodaļas (Īpašums) un pirms ceturtās nodaļas (Servitūti), ar kuru sākas pašreizējais tiesību uz cita lietu regulējums. Tādējādi Grozījumos noteiktais regulējums norāda, ka apbūves tiesība ir tiesību uz cita lietu (iura in re aliena)⁵ jeb "neīpašnieka lietisko tiesību"⁶ paveids.

Apbūves tiesība kā tiesība uz cita lietu vienlaikus ir šī citai personai piederošā nekustamā īpašuma apgrūtinājums. Kā jebkura lietu tiesība, apbūves tiesība ir absolūta tiesība un "pasīva" tiesība: absolūta tādēļ, ka pēc savas struktūras vienai ar tiesībām apveltītai personai pretstata neierobežotu daudzumu citu personu, un "pasīva" tādēļ, ka nevienai personai šai attiecībā nav pienākuma kaut ko darīt; ir tikai pienākums atturēties, neiejaukties, neaizskart tiesīgās personas subjektīvās tiesības.

Apbūves tiesībai piemērojami noteikumi, kas attiecas uz nekustamām lietām, izņemot pirmpirkuma tiesību un izpirkuma tiesību (Grozījumu 1129.¹ panta otrā daļa). Tātad uz apbūves tiesību kā uz nekustamu lietu var nodibināt jebkuras tiesības uz cita lietu, izņemot izpirkuma tiesības un pirmpirkuma tiesības. Vienīgais ierobežojums, kas ir iekļauts Grozījumos, ir tāds, ka šīs apbūves tiesību apgrūtinošās tiesības nevar pastāvēt ilgāk par pašu apbūves tiesību (Grozījumu 1129.⁷ pants). Apbūves tiesību apgrūtinošās tiesības turpina pastāvēt, kaut arī apbūves tiesība uz apgrūtinātās zemes īpašnieka pieprasījumu tiek atsavināta citai personai (Grozījumu 1129.⁸ pants).

Grozījumu 1129.¹ panta pirmajā daļā norādīts, ka apbūves tiesība ir "tiesība celt un lietot uz sveša zemes gabala nedzīvojamu ēku", kā arī Grozījumu 1129.⁴ panta pirmajā daļā norādīts, ka "apbūves tiesīgajam ir pienākums kā krietnam un rūpīgam saimniekam rūpēties par apbūvei nodoto zemes gabalu". Lietu tiesība šeit aprakstīta kā darbība. Tā ir pretruna predikātā (contradictio in adiecto), jo absolūta tiesība neizpaužas kā darbība. Līdzīgi īpašniekam apbūves tiesīgajam ir tiesības sagaidīt, ka likums aizsargā viņa tiesības pret jebkuru personu, neizslēdzot arī apgrūtinātās zemes īpašnieku, gadījumā, ja apbūves tiesīgais nedara pilnīgi neko, pat nemaksā paredzēto maksu apgrūtinātā zemes gabala īpašniekam.