12. Janvāris 2016 /NR. 2 (905)
Skaidrojumi. Viedokļi
Juridiskā persona uz apsūdzēto sola jeb atsevišķas piezīmes par “Maximas” krimināllietu
27
Bac.iur.
Toms Bordāns
jurists zvērinātu advokātu birojā “Varul” 

Rakstā aplūkota juridiskās personas krimināltiesiskās atbildības vēsturiskā izcelšanās un teorētiskie aspekti. Tāpat autors ir analizējis "Maximas" jeb tā sauktās Zolitūdes krimināllietā izveidojušos situāciju, ka viena juridiskā persona ieņem vairākus procesuālos statusus. Raksta beigās autors izdara secinājumu par to, kādas pazīmes konstatējamas, lai būtu pamats piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanai juridiskajai personai.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
27 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Objektīvs subjektīvisms
12. Janvāris 2016 / 15:19
9
ATBILDĒT
Vajadzētu būt nedaudz piesardzīgākam, vai arī to detalizētāk vajadzētu pamatot, rakstot, ka piespiedu līdzekļu piemērošanā pastāv strict liabilty modelis. Vainas jēdziena izpratne civiltiesībās (deliktu tiesībās) un krimināltiesībās ir diezgan atšķirīga, tāpēc kritiski vērtējams, vai civiltiesībām raksturīgais strict liability koncepts būtu tik viennozīmīgi attiecināms uz rakstā minēto kriminālprocesa institūtu - piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu.
Marry > Objektīvs subjektīvisms
12. Janvāris 2016 / 21:40
2
ATBILDĒT
Vai varētu, lūdzu, konkrēti minēt, piemēram, vismaz trīs noteiktas pazīmes, ar ko civiltiesību vaina atšķiras no krimināltiesību identiskā jēdziena? Man tas nav skaidrs, tāpēc arī prasu.
Toms Bordāns > Marry
12. Janvāris 2016 / 23:02
12
ATBILDĒT
Paldies par komentāru. Civiltiesībās un krimināltiesības atšķiras vainas formu formulējums. Īsumā: Krimināltiesības vainas formas ir nodoms (tīši) un neuzmanība. Tīši izdarīts nodarījums var būt ar tiešu un netiešu nodomu atkrībā no tā vai vainīgais vēlējās kaitīgo seku iestāšanos vai bija vienaldzīgs pret to iestāšanos. Aiz neuzmanības izdarīts nodarījums var būt izdarīts aiz noziedzīgas pašpaļāvības un noziedzīgas nevērības (atkarībā no tā vai persona paredzēja kaitīgo seku iestāšanās iespējamību). Savukārt civiltiesībās ir citi vainas formulējumi. Civillikuma 1641.pants nosaka: "Ar ļaunu nolūku jāsaprot katrs tīšs kaitējums." Civillikuma 1641.pants paredz rupju un vieglu neuzmanību. Tāpat nosakot personu atbildību, Civillikums lieto arī tādus terminu kā "čakla un kārtīga saimnieka rūpība", "gādīga saimnieka rūpes". Tomēr mūsdienās dr.iur. K.Torgāns ir izvirzījis principu, ka civiltiesībās prettiesiska rīcība jau ietver vainu un atsevišķi tā nav jākonstatē (skat. K.Torgāna grāmatas saistību tiesības I un II).
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 24
COVID-19: tiesiskie aspekti
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties