9. Februāris 2016 /NR. 6 (909)
Numura tēma
Sieviešu lakats tiesību mezglā
1
LL.M (RJA), Mg.iur.
Vladlena Rudusāne-Simiča
(Ženēvas Universitātes Starptautisko attiecību institūts), juriste advokātu birojā “BDK Advokati” Belgradā, Serbijā 

Debates par musulmaņu galvassegu nēsāšanas regulējumu publiskā telpā nu ir sasniegušas Latvijas politiskās elites prātus. Pagājušajā vasarā apspriest šo jautājumu ir rosinājis Valsts prezidents,1 savukārt šogad paredzams, ka Tieslietu ministrija izstrādās likumprojektu par seju aizsedzošu galvassegu aizliegumu sabiedriskajās vietās.2 Viens no centrālajiem jautājumiem, valstij ierobežojot (reliģiska) apģērba nēsāšanu, ir šāda ierobežojuma atbilstība Satversmē un Latvijai saistošajos cilvēktiesību instrumentos garantētajām pamattiesībām. Nekomentējot raksta tapšanas brīdī vēl publiski nepieejama likumprojekta saturu, šis raksts aplūko musulmaņu galvassegas ierobežojuma tiesiskos aspektus, ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) judikatūru galvassegu lietās.

Ievadā daži vārdi par to, kā musulmaņu galvassega izskatās, kāpēc to nēsā un kādēļ tās nēsāšana ir kļuvusi par strīdus ābolu.

Lai gan Latvijas mediju telpā pamīšus un dažkārt kļūdaini tiek lietoti dažādi termini, svarīgi, ka pēc izskata var nošķirt divus musulmaņu galvassegu veidus – seju atklājošas un seju aizsedzošas. Pirmajā kategorijā ietilpst visu veidu lakati, kas dažādā pakāpē aizklāj ķermeni, kaklu un matus, taču atklāj seju, kā piemēram, čadras, alamiras, šeilas un hidžābi. Otrajā kategorijā ietilpst burka, kas pilnībā aizsedz visu ķermeni un aizklāj seju ar sietu, kā arī nikābs, kas paredz tikai nelielu spraugu acīm. Paredzams, ka Latvijā varētu tikt aizliegtas tikai seju aizsedzošas galvassegas.

Pieņemot, ka faktiski galvassega ir apģērbs un to, ka demokrātiskā sabiedrībā cilvēks ir brīvs nēsāt apģērbu, kas tam tīk, gadījumā, ja likumdevējs izvēlas regulēt un aizliegt kāda apģērba nēsāšanu, jādomā, ka šādai rīcībai pamatā ir svarīgi iemesli.

Kā aksioma tiek pieņemts tas, ka musulmaņu galvassegas nēsā sievietes un ka viņas šādu apģērbu nēsā galvenokārt reliģisku motīvu vadītas. Diskusija par musulmaņu galvassegām, stipri vispārinot, aplūko galvassegas jautājumu no diviem skatpunktiem – kā reliģijas jautājumu un kā dzimuma jautājumu. Galvenais iemesls, kāpēc galvassegas nēsāšana kļuvusi par karstu debašu objektu, autoresprāt, ir atšķirīgie viedokļi par to, ko galvassegas nēsāšanas simbolizē.

Aplūkojot galvassegu kā sievietes apģērbu, izšķirošs ir skatpunkts attiecībā uz lēmēju nēsāt galvassegu – diskusija ir par to, vai galvassega tiek uzspiesta vai arī sieviete to izvēlas. Galvassegu oponenti galvassegu pozicionē kā diskriminācijas, subordinācijas un sociālas izolācijas simbolu. Saskaņā ar šādu viedokli galvassegas esot aizliedzamas, lai pasargātu sievietes no viņu ģimeņu un kopienas spiediena tās nēsāt. Galvassegas proponenti turpretim uzskata, ka likumdevējam demokrātiskā valstī nebūtu aizbildnieciski jāliedz sievietei paust savu reliģisko identitāti, pasargājot to "pašu no sevis", bet būtu jāciena sievietes izvēle. Turklāt, ja nēsāšana tiešām ir uzspiesta, aizliegums pastiprinātu, nevis risinātu sociālo izolāciju. Regulācijai būtu jābūt vērstai pret apspiedējiem, izvēli par lakata nēsāšanu atstājot sievietes ziņā.

Kad galvassegu aplūko kā reliģijas izpausmi, pamatjautājums ir par reliģijas vietu mūsdienu sekulārā Rietumu sabiedrībā. No vienas puses, demokrātiskās valstīs reliģija ir fundamentālo cilvēka pamattiesību lokā, tāpēc nodošanās reliģijai ir leģitīma un ierobežojama tikai izņēmuma gadījumos. Tomēr pastāv viedoklis, ka multireliģiskās sabiedrībās sekularitāte nozīmē reliģijas ierobežošanu, nevis līdzāspastāvēšanu, tādēļ īpaši spēcīgi simboli būtu jāaizliedz, piemēram, valsts pārvaldē. Tāpat gan Rietumu, gan dažu islāma valstu sabiedrībās musulmaņu galvassegas iemantojušas nelabu slavu, tiekot asociētas ar reliģisku ekstrēmismu un liktas "vienā maisā" ar radikālu fundamentālisma politiku un pat terorismu. Tā kā, nēsājot burkas un nikābus, nav redzama indivīda seja, tiek diskutēts, vai šādu galvassegu nēsāšana ir droša apkārtējiem.

Ierobežojumam būtu jāsasniedz līdzsvara punkts starp sievietes tiesībām nēsāt izvēlēto lakatu un valsts pieteikto leģitīmo mērķi, proti, ar burkas un nikāba aizliegumu ne tikai jāvar sasniegt šo mērķi, bet valstij arī jāpierāda, ka nepastāv saudzējošāki līdzekļi mērķa sasniegšanai un sabiedrības iegūtais labums ir lielāks par lakata nēsātājas ierobežojumu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītāja
10. Februāris 2016 / 16:28
0
ATBILDĒT
Paldies par rakstu!
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties