8. Marts 2016 /NR. 10 (913)
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesiskās paļāvības princips krimināltiesībās
8
Kāpēc smagas autoavārijas, kurās bojā gājuši cilvēki, esot jāuzskata par izraisītām aiz neuzmanības
Dr.habil.iur.
Uldis Krastiņš
LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesors 

Noklausoties Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita referātu "Tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principi attiecībā uz likumdevēju Eiropas Savienības tiesībās" zinātniskajā konferencē "Valsts konsekvences tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības principu ievērošanā" 2016. gada 29. janvārī,1 radās doma atgriezties vismaz teorētiskā plāksnē pie jautājuma par vainas formu salikta sastāva noziedzīgos nodarījumos.

Kādā sakarībā? Viens no argumentiem, kādēļ Saeimas Juridiskā komisija Tieslietu ministrijas 2015. gada janvārī iesniegto Krimināllikuma (turpmāk arī – KL) grozījumu projektu par 9. panta papildinājumu vainas formas risinājumā salikta sastāva noziedzīgos nodarījumos nevirzīja izskatīšanai pirmajā lasījumā uz plenārsēdi, bija un arvien tiek atkārtots, ka ar šo KL 9. panta papildinājumu tikšot pārkāpts personas tiesiskās paļāvības princips un ka tas varot novest pat pie cilvēktiesību pārkāpumiem.

Tieslietu ministrijas iesniegtajā Krimināllikuma grozījumu projektā bija ierosināts KL 9. pantu papildināt ar ceturto daļu: "Ja ar nodomu izdarīta noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājušās kaitīgās sekas, kuras neaptver personas nodoms, kriminālatbildība par tādām sekām iestājas, ja persona paredzējusi kaitīgo seku iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi paļāvusies, ka tās varēs novērst, vai arī nav paredzējusi kaitīgo seku iestāšanās iespēju, kaut gan tai vajadzēja un tā varēja tās paredzēt. Kopumā tāds noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar nodomu."

Tātad runa ir par vairāk nekā 90 Krimināllikuma Sevišķajā daļā paredzētu noziedzīga nodarījuma sastāvu, kuros noziedzīgais nodarījums saistīts ar smagām sekām, tajā skaitā ar cilvēku nāvi, un šādas sekas iestājušās vainīgā neuzmanības dēļ, kad pati darbība ir bijusi tīša.2

Teorētiskā ziņā pēc būtības pret ierosināto grozījumu KL 9. pantā īpašu iebildumu nemaz tik daudz nav bijis. Piebildīšu, ka ierosinātā grozījuma dēļ noziedzīga nodarījuma kvalifikācija un sankcijas nevienā pantā nemainās.

Patiešām, kurš gan iedomāsies apgalvot, ka KL 125. panta trešajā daļā paredzētais noziegums, kas izpaužas kā tīša smaga miesas bojājuma nodarīšana, kas vainīgā neuzmanības dēļ bijis par iemeslu cietušā nāvei, ir izdarīts aiz neuzmanības.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
8 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Iveta Ļaksa
11. Marts 2016 / 18:47
0
ATBILDĒT
Īsti nepārliecināja arguments par nopietni brīdinošu nozīmi, ja salikta sastāva noziedzīgi nodarījumi t.sk. KL 260. pants būtu uzskatāmi par tīšiem nodarījumiem. Kādēļ tik svarīgi atkal ir uzrakstīt un pārvērst par neapstrīdamu patiesību. Varbūt tādējādi, ka citā likumā ir paredzēta regresa prasība pret transportlīdzekļa vadītāju, ja zaudējumus nodarījis, izdarot tīšu noziedzīgu nodarījumu (OCTA 41.p.1.d.1.p. e))?
Proficius Aliri
8. Marts 2016 / 22:57
0
ATBILDĒT
Rakstā minētais Administratīvo lietu departamenta spriedums, manuprāt, apliecina tieši pretējo, salīdzinot ar autora iecerēto argumentācijas virzienu. Spriedumā norādīts, ka „jāizvērtē, kurš pārkāpuma sastāva elements ir noteicošais”. KL 260.panta gadījumā noteicošais elements ir kaitīgās sekas, jo darbība vai bezdarbība kā tāda (t.i., ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu) pati par sevi nav noziedzīgs nodarījums (atšķirībā no, piemēram, KL 125.p. 3.d.). Tātad, nosakot vainas formu kopumā, KL 260.p. gadījumā jāvērtē personas attieksme pret sekām.
Paskatoties arī TM piedāvāto KL 9.p. 4.d. redakciju – „ja ar nodomu izdarīta noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājušās kaitīgās sekas, kuras neaptver personas nodoms” –, redzams, ka ir izmantots jēdziens „noziedzīgs nodarījums” (nevis „nodarījums”). Nezinu, vai tas ir apzināti, bet šī daļa it kā attiecas tikai uz tādiem gadījumiem, ja ar nodomu izdarītā rīcība pati par sevi jau ir noziedzīgs nodarījums, bet sekas ir tikai iespējamais „ papildelements”.
gandrīz tiesnesis > Proficius Aliri
9. Marts 2016 / 09:26
2
ATBILDĒT
Pilnībā pievienojos. Tāpat izsaku neizpratni par profesora apgalvojumu, ka KL 260.p. gadījumā attieksme pret sekām var būt arī nodoma formā - tātad, ja personas tīša nonāvēšana izdarīta ar autotransportu uz lielceļa, tad tā vairs nebūs slepkavība? Vismaz man mācīja, ka ja ir nodoms uz nogalināšanu, tad tā ir slepkavība un 260.p. ir tikai tad, ja pret sekām konstatējama kāda no neuzmanības formām.
+ es īsti nesaprotu, kāpēc pats profesors gadu desmitiem ilgi ir paudis šo “padomju” uzskatu gan kā pasniedzējs, gan kā LPSR Augstākās tiesas tiesnesis- kāds piespieda?, ar varu lika atbilstošus KL komentārus rakstīt? Laikam šobrīd sirdsapziņa iedarbojās....
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 5
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties