Avots tiesību doktrīnā saprotams materiālajā un formālajā ziņā. Materiālajā ziņā tiesību avots ir sabiedrības ekonomiskie, sociālie, ētiskie, reliģiskie, ideoloģiskie, kultūras un citi faktori, kas nosaka tiesību normu saturu un palīdz noteikt to nozīmi. Tātad materiālie tiesību avoti ir svarīgi tiesību izziņas procesā. Formālajā ziņā tiesību avots ir ārējā spēkā esošo un saistošo tiesību principu un normu izteiksmes forma, tā ir juridiska rakstura informācija, kas palīdz izpaust tiesību principus un normas.
Par tiesu praksi jāpiebilst, ka Lietuvā tiesas nerada tiesības, jo tām nav šādas rīcības brīvības.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
