Salīdzinājums un bezkaislīgs skats no malas bieži palīdz ieraudzīt problēmas, kuras citādi paliek nepamanītas, vai atzīt negribētas. Tiesu sistēmas darba vērtējumam šāds objektīva vērtējuma instruments ir Justice Scoreboard – Eiropas Komisijas pētījums, kas 2016. gadā iznācis jau ceturto reizi un kurā tiek aplūkota ES dalībvalstu tiesu sistēma no trim skatpunktiem – tiesu sistēmas efektivitāte, kvalitāte un neatkarība. Ziņojuma mērķis ir sniegt atbalstu ES dalībvalstīm to nacionālo tiesu sistēmu darbības uzlabošanā, kas ir svarīgi ne vien katras valsts funkcionēšanai, bet arī visai organizācijai kopumā – ņemot vērā, ka likuma vara ir viena no ES pamatvērtībām.

Ziņojums Justice Scoreboard 2016 ir brīvi pieejams Eiropas Komisijas mājaslapā, un tam ir vērts veltīt uzmanību. Jāatzīst, ka daudzos rādītājos Latvija atrodas normālās "vidusmēra" pozīcijās starp citām ES valstīm vai pat ir veiksmīgāko vidū (skat., piemēram, rādītājus par IKP daļu, ko valsts atvēl tieslietu sistēmai, lietu izskatīšanas termiņus, komunikāciju ar presi, alternatīvo strīdu izšķiršanas metožu ieviešanu, sieviešu īpatsvaru tiesnešu kopskaitā u.c.).

Diemžēl ir arī tādi rādītāji, kas izbrīna un arī nepatīkami pārsteidz. Starp pārsteigumiem varētu minēt juristu daudzumu uz kopējo valsts iedzīvotāju skaitu, kas, izrādās, Latvijā ir viens no zemākajiem ES: tikai nedaudz virs 50, rēķinot uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Grieķijā, Luksemburgā, Itālijā un Maltā šis rādītājs ir vismaz 350. Situācijā, kad ilgstoši tiek runāts par juristu pārprodukciju Latvijā, ir pagrūti iedomāties, ar ko gan lielais juristu pulks nodarbojas šajās valstīs.

Daudz nopietnākus jautājumus liek uzdot ziņojuma sadaļa, kurā aplūkota tiesu varas un tiesnešu neatkarība. Šeit Latvijas tiesu sistēma diemžēl ierindota salīdzinošo tabulu lejasgalā. To rāda ļoti pieticīgie rādītāji, kas tiesu neatkarībai piešķirti pēc dažādiem kritērijiem: biznesa vides skatījumā (18. vieta no 28 ES dalībvalstīm), Tieslietu padomes sastāva veidošana (mazāk par 50% no tās locekļiem ievēl paši tiesneši), Tieslietu padomes pilnvaras (viszemākais rādītājs ES!), budžeta noteikšanas mehānisms tiesu sistēmai (vissliktākais rādītājs ES, jo tiesu finanses pilnībā kontrolē abi pārējie varas zari – parlaments un valdība). Taču vislielākās pārdomas raisa Latvijas tiesnešu sniegtais pašvērtējums par savu neatkarību: šis rādītājs ir viszemākais starp Justice Scoreboard 2016 aplūkotajām ES dalībvalstīm.