Rēgu rakstnieku (ghostwriter) fenomens ir plaši sastopams dažādās cilvēka intelektuālās un radošās darbības jomās, taču tieši akadēmiskajā jomā tas raisa visasākās diskusijas par attiecīgās darbības pieļaujamību un nepieciešamību to izskaust ar dažādiem tiesiskiem instrumentiem. Akadēmisko rēgu rakstnieku darbības vērtējums autortiesību regulējuma un Civillikuma 1415. panta kontekstā ir galvenais iecerētais šī raksta pienesums minētajai diskusijai.
Jautājums par studējošajiem pieejamo iespēju uzticēt studiju un to noslēguma darbu sagatavošanu personām, kas par atlīdzību tieši vai netieši piedāvā ne vien sagatavot nepieciešamo darbu, bet arī necelt iebildumus par pasūtītāja autorības deklarēšanu attiecībā uz viņu radīto darbu, ir vairākkārt aktualizējies Latvijas informatīvajā telpā.1 Gan populārā sludinājumu vietnē, gan konkrētajam mērķim veidotajās tīmekļa vietnēs tiek piedāvāts izstrādāt kursa, bakalaura, maģistra un pat promocijas darbus,2 atsevišķos gadījumos norādot, ka pasūtītājam nav tiesību iesniegt šādi izstrādāto darbu augstskolā kā savu.
Uzspiestā autorība vai tās piesavināšanās pretēji darba autora gribai turpretim nav izpelnījusies plašāku ievērību, un tās pastāvēšana un apmēri ir vēl grūtāk nosakāmi nekā gadījumā, kad rēgu rakstnieki brīvprātīgi piedāvā savus pakalpojumus peļņas nolūkā.
Vienā akadēmisko darbu "oriģinālizveides" pakalpojuma sniedzēja portālā rodams apgalvojums, ka "mūsu klienti var būt droši, ka, izmantojot mūsu pakalpojumus, likums netiek pārkāpts".3 Tas, vai šāds apgalvojums ir patiess, atkarīgs no tā, vai darījuma tiesiskuma izvērtējuma ietvaros piešķirama ticamība tam, ka šāda pakalpojuma gadījumā pasūtītājs saņem "akadēmiskā darba paraugu",4 nevis iesniegšanai augstskolā sagatavotu darbu. Secinot, ka pakalpojums sniegts, lai studējošais iesniegtu attiecīgo darbu augstskolā kā savu, kopsakarā ar Autortiesību likuma normām un Civillikuma 1415. panta regulējumu būtu arī jāsecina, ka šāda vienošanās nebauda tiesisko aizsardzību.
1. Rēgu rakstnieka jēdziens un darbības jomas
Rēgu rakstnieku jēdziens viņu īstenotās darbības un darbību jomu, kā arī tiesisko attiecību ar darba pasūtītāju daudzveidības dēļ ir grūti definējams.5 Juridiskajā literatūrā tiek norādīts, ka šaurākā nozīmē rēgu rakstnieks ir tikai tā persona, kas trešās personas uzdevumā rada darbu, savu autorību vismaz daļēji noklusē un atļauj trešajai personai ar šīs trešās personas vai tās izvēlētu vārdu darbu publiskot.6 Šādai definīcijai var lielā mēra piekrist ar piebildi, ka sava vārda noklusēšana un piekrišana citas personas vārda norādīšanai ir saistības, kuras rēgu rakstniekam ir noteikti jāuzņemas. Tāpat atļauja darba publiskošanai ne vienmēr būs nepieciešama, lai konstatētu, ka starp pusēm pastāv vienošanās par rēgu rakstnieka pakalpojumu sniegšanu.
Rēgu rakstnieku darbības jomas aptver politisko runu, slavenu cilvēku autobiogrāfiju un memuāru, romānu rakstīšanu u.c. darbības jomas. Tāpat rēgu rakstnieki var darboties mūzikas, vizuālās mākslas, kino u.c. jomās. Šajos gadījumos, protams, attiecīgās personas par rēgu rakstniekiem dēvējamas nosacīti, taču viņu darbības principi ir līdzīgi likteņa brāļu un māsu darbībai literatūras nozarē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.