Pēc divām dienām mūs sagaida gan lokāla, gan kontinentāla mēroga notikumi: 23. jūnijā Latvija svinēs vasaras saulgriežus, bet visa pasaule koncentrēsies uz Lielbritānijas vēlētāju lēmumu – palikt vai nepalikt Eiropas Savienībā.

Par Brexit dēvētais referendums pēdējās nedēļās pārņēmis ne tikai britu mediju pirmās lappuses – ar lielām bažām par gaidāmajām konsekvencēm to sagaida arī citas Eiropas un pasaules valstis. Turklāt pagājušajā nedēļā veiktās socioloģiskās aptaujas pēkšņi uzrādīja pārliecinošu "promgājēju" pārsvaru, tādējādi vienotās Eiropas mājas atbalstītājus darot vēl bažīgākus.

Interesantā kārtā "dialogā" ar referenduma atbalstītājiem un kritiķiem neilgi pirms Brexit balsojuma iesaistījusies arī Eiropas Savienības Tiesa (EST): 14. jūnijā tika pasludināts spriedums lietā C‑308/14 par Eiropas Komisijas 2014. gadā celto prasību pret Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši LESD 258. pantam. Starp citu, viens no EST Pirmās palātas tiesnešiem, kas pieņēma šo spriedumu, bija arī Latvijas tiesnesis Egils Levits.

Lietas būtība skar Lielbritānijas nacionālo normatīvo regulējumu, saskaņā ar kuru atsevišķi ģimenes pabalsti vai nodokļu atlaide par bērnu netiek piešķirta tiem ES dalībvalstu pilsoņiem, kam nav likumīgu uzturēšanās tiesību šajā valstī. Eiropas Komisija šādus ierobežojumus uzskatīja par ES regulas Nr. 883/2004, kas nosaka vienlīdzīgu attieksmi attiecībā uz piekļuvi sociālā nodrošinājuma pabalstiem, pārkāpumu. Komisija uzskatīja, ka šāds nosacījums ir diskriminējošs un pretrunā regulas garam. Savukārt Apvienotā Karaliste tiesā cita starpā argumentēja, ka uzņēmējai dalībvalstij ir tiesības pieprasīt, lai sociālie pabalsti tiktu piešķirti tikai tiem ES pilsoņiem, kas atbilst uzturēšanās tiesību iegūšanas nosacījumiem tās teritorijā un ka ar uzturēšanās tiesībām saistītais nosacījums ir samērīgs pasākums, kura mērķis ir nodrošināt, lai pabalsti tiktu izmaksāti personām, kuras ir pietiekami integrējušās Apvienotajā Karalistē.

EST 14. jūnija spriedumā atzina, ka Apvienotā Karaliste var pieprasīt, lai konkrēto sociālo garantiju saņēmējiem būtu uzturēšanās tiesības šajā valstī, savukārt citiem ES pilsoņiem, kam uzturēšanās atļaujas nav, – pabalstus nemaksāt. EST norādīja: lai gan šāds nosacījums ir netieša diskriminācija, to pamato nepieciešamība aizsargāt uzņēmējas dalībvalsts (resp., Apvienotās Karalistes) finanses.

Grūti spriest, vai EST lēmumu saturiski ir ietekmējis gaidāmais referendums, un vēl pārdrošāk būtu secināt, ka EST savu darbu pieskaņojusi politisko norišu kalendāram Apvienotajā Karalistē. Tomēr nav šaubu, ka šis spriedums tiks izmantots "palicēju" nometnes argumentācijā – lai mazinātu britu bažas par "pabalstu tūrismu", kas noplicina šīs valsts sociālo sistēmu un kuru diemžēl nereti izmanto arī Latvijas iedzīvotāji.

Vienlaikus tomēr jāšaubās, vai šis britiem labvēlīgais EST lēmums radīs dzirdīgas ausis nokaitētajā pirmsreferenduma atmosfērā, kurā, cik var spriest no Apvienotās Karalistes mediju ziņām, jau sen vairs nevalda racionāli argumenti, un to vietā tiek ekspluatētas vēlētāju bailes no imigrantiem, bezdarba utt.