Šo rakstu es vēlētos sākt ar jautājumu lasītājam – kāda atbildība būtu piemērojama tiesnesim, kurš ilgāk par gadu un pēc vairākiem lietas dalībnieka atgādinājumiem nespēj sastādīt pilnu spriedumu civillietā, lai gan ir noslēdzis lietas izskatīšanu un paziņojis savu saīsināto spriedumu;1 tiesnesim, kurš paskaidrojumā par notikušo norāda, ka vispār jau lietas dalībnieki tika informēti, ka sprieduma sastādīšana varētu kavēties un tika aicināti interesēties telefoniski, ka tiesas nolēmums prasītājam tāpat neko nemaina; tiesnesim, kas kavēšanos attaisno ar noslodzi – gadā sastādītiem aptuveni 20 spriedumiem un vairākiem procesuāliem lēmumiem, kā arī dažādiem administratīviem pienākumiem?
1. Latvijā Tiesnešu disciplinārās atbildības likums pieļauj tiesnesim piemērot dažādus sodus – piezīmi/rājienu, naudas sodu vai to atcelt no amata.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
