4. Oktobris 2016 /NR. 40 (943)
Numura tēma
Atlīdzības apmērs par neizmantoto atvaļinājumu pirms un pēc 2015. gada 1. janvāra
1
Vineta Čukste-Jurjeva
ZAB "Kronbergs Čukste Derling" zvērināta advokāte, partnere
Normunds Orols
ZAB "Kronbergs Čukste Derling" jurists

Saskaņā ar Darba likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī, tika grozīta Darba likuma 149. panta piektā daļa, skaidri nosakot, ka darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumā darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību par visu periodu, par kuru darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Iepriekšējā Darba likuma redakcija neietvēra precīzu regulējumu tam, par kādu laika periodu ir jāizmaksā kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2019.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
4. Oktobris 2016 / 10:31
0
ATBILDĒT
Seskaprāt, raksts ir pamatots un labi argumentēts! No vienas puses, saprotama ir likumdevēja vēlme aizsargāt darbinieku un nodrošināt darbinieka tiesības uz atlīdzinājumu neizmantota atvaļinājuma gadījumā. Tomēr monētai ir arī otra puse, - ja darbinieks nevēlas izmantot ikgadējo atvaļinājumu, neesot saprātīgam noilguma termiņam, darba devējs tiek pārmērīgi apgrūtināts ar finansiālām saistībām, proti, darbinieks kļūst ar katru gadu „dārgāks". Papildus ikgadējam atvaļinājumam darba devējam Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma kārtībā var nākties izmaksāt darbiniekam atlīdzību arī par neizmantoto papildatvaļinājumu. Ja labi atalgots darbinieks, piemēram, desmit gadus nav izmantojis ikgadējo atvaļinājumu/papildatvaļinājumu, darba attiecību pārtraukšanas gadījumā organizācijai ar nelielu budžetu var rasties pamatotas grūtības izmaksāt darbiniekam visas pienākošās summas. Tāpēc samērīgs risinājums varētu būt noilguma termiņa paredzēšana prasījumiem par atlīdzinājuma izmaksāšanu, kā arī darbinieka tiesību noteikšana atteikties no atlīdzinājuma saņemšanas, jo taisnprātīgs darbinieks diezin vai atteiksies no atvaļinājuma, lai uzkrātu atlīdzinājuma summas.
Minētie apsvērumi Seskim ir radušies saistībā ar darba devēja izdarīto spiedienu pec rakstā analizēto Darba likuma grozījumu pieņemšanas. Personāldaļa un grāmatvedība, tuvojoties gada beigām, uzstājīgi atgādina Seskim par neizmantoto atvaļinājumu/papildatvaļinājumu. Nelīdz Seska pretargumentācija, ka atvaļinājums un piecu dienu darbadiena ir sociāldemokrātu politisks izgudrojums, kam nav nekāda sakara ar atpūtu, un kas ir acīmredzami netaisnīgs pret darbiniekiem, piemēram, lauksaimniecībā, kur nav iespējamas brīvdienas vai atvaļinājums, jo govis jāslauc un sivēni jābaro katru dienu. Kad pēdējo reizi sarunas laikā ar personāldaļas vadītāju Seskis deklamēja tautasdziesmu - bez darbiņa nevarēju nevienā(i) vietiņā, Seskim uz kājas it kā nejauši uzkrita Darba likuma semināra izdales materiālu blāķis. Bija sāpīgi, bet vēl vairāk sāpēja sirds, ka tagad darbinieks pat nevar mierīgi atteikties no nevajadzīga atvaļinājuma, jo savu tiesību neizmantošana uz atvaļinājumu rada korespondējošu finansiālu slogu darba devējam. Kaut kas te nav pareizi!
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties