4. Oktobris 2016 /NR. 40 (943)
Numura tēma
Darbinieka tiesības uz privāto dzīvi Eiropas Cilvēktiesību tiesas skatījumā
2
Kristīne Markus
ZAB "Deloitte Legal" zvērināta advokāta palīdze 
Aleksandra Bazarova
ZAB "Deloitte Legal" zvērināta advokāta palīdze 

Raksta mērķis ir aplūkot Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) praksi jautājumā par darbinieka tiesībām uz privāto dzīvi un analizēt, vai spriedums lietā "Barbulescu pret Rumāniju", kas guva plašu rezonansi Latvijas un starptautiskajā presē, ļauj darba devējam aizskart darbinieka tiesības uz privāto dzīvi un piekļūt darbinieka elektroniskajam pastam un citiem saziņas līdzekļiem.

Tiesības uz privāto dzīvi ir vienas no cilvēka pamattiesībām, kas ir aizsargātas gan ar Satversmi,1 gan vairākiem citiem starptautisko cilvēktiesību aizsardzības dokumentiem. Privātās dzīves aizsardzības mērķis ir nodrošināt cilvēka iekšējo autonomiju, lai tas varētu pēc iespējas brīvi veidot savu gribu un tai atbilstoši rīkoties.2 ECT 2016. gada 12. janvāra spriedums lietā "Barbulescu pret Rumāniju"3 (turpmāk – Barbulescu lieta) ir aktualizējis jautājumu par darbinieka tiesībām uz privāto dzīvi darba vietā. Tās bieži vien saduras ar darba devēja tiesībām un interesi uzraudzīt darbinieka darbu un citas darbības, kuras tas veic, atrodoties darba vietā. Raksta mērķis ir aplūkot ECT praksi jautājumā par darbinieka tiesībām uz privāto dzīvi un analizēt, vai spriedums Barbulescu lietā, kas guva plašu rezonansi Latvijas un starptautiskajā presē, ļauj darba devējam aizskart darbinieka tiesības uz privāto dzīvi un piekļūt darbinieka elektroniskajam pastam un citiem saziņas līdzekļiem.

 

Jēdziena "tiesības uz privāto dzīvi" saturs ECT praksē

Indivīda tiesības uz privāto dzīvi nacionāli ir aizsargātas ar Satversmes 96. pantu, bet  starptautiskā līmenī, cita starpā, ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 1948. gada 10. decembra Vispārējo cilvēktiesību deklarācijas 12. pantu,4 Apvienoto Nāciju Organizācijas 1966. gada 16. decembra Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 17. pantu,5 Eiropas Savienības Pamattiesību hartas6 7. un 8. pantu, kā arī Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 8. pantu.7

Konvencijas 8. panta pirmā daļa nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz savu privāto un ģimenes dzīvi, korespondences noslēpumu un dzīvokļa neaizskaramību. Saskaņā ar Konvencijas 8. panta otro daļu valsts institūcijas nedrīkst traucēt nevienam baudīt tiesības uz privāto dzīvi, izņemot gadījumus, kas paredzēti likumā un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizstāvētu valsts un sabiedriskās drošības vai valsts ekonomiskās labklājības intereses, lai nepieļautu nekārtības vai noziegumus, lai aizsargātu veselību vai tikumību vai lai aizstāvētu citu tiesības un brīvības. No Konvencijas 8. panta otrās daļas izriet, ka Konvencijas dalībvalstīm ir pozitīvs pienākums nodrošināt efektīvu to jurisdikcijā esošo personu šajā pantā noteikto tiesību ievērošanu. Atbilstoši minētajam pozitīvajam pienākumam Konvencijas dalībvalstīm ir jāievieš tāds nacionālais regulējums, kas nodrošinātu tiesiskās aizsardzības pasākumus pret valsts amatpersonu patvaļīgu iejaukšanos.8 Konvencijas tiesībām un brīvībām ir horizontāls efekts, tās nav saistošas tikai Konvencijas pušu publiskajām iestādēm, bet arī netieši saistošas privātpersonām un uzņēmumiem, un attiecīgā dalībvalsts ir atbildīga par Konvencijas pārkāpumu novēršanu.9 ECT vairākkārt ir norādījusi, ka Konvencijas dalībvalstu atbildība par Konvencijas neievērošanu var iestāties arī par darbībām, kuras veic jebkuri tās orgāni, aģenti vai darbinieki. No tā izriet, ka Konvencijā noteikto dalībvalsts pienākumu var pārkāpt arī valsts pārstāvji ar darbībām, kas tiek pildītas viņiem piešķirto publisko funkciju ietvaros.10

ECT ir atzinusi, ka privātā dzīve ir plašs jēdziens, ko nav iespējams izsmeļoši definēt.11 Atbilstoši ECT atziņām lietā "Niemietz pret Vāciju"privātā dzīve Konvencijas 8. panta izpratnē ietver personas tiesības veidot un attīstīt attiecības ar citiem cilvēkiem un ārējo pasauli, kā arī tiesības uz identitāti un personīgo attīstību.12 Plašais Konvencijas 8. panta tulkojums tomēr neaptver visas personas darbības, kas ir vērstas uz attiecību veidošanu un uzturēšanu, jo, trūkstot saprotamai saiknei starp valsts darbību vai bezdarbību un personas privāto dzīvi, aizsardzība netiek nodrošināta.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Santa
6. Oktobris 2016 / 15:45
0
ATBILDĒT
http://www.echr.coe.int/Pages/home.aspx?p=hearings/calendar
30 November
Bărbulescu v. Romania (no. 61496/08)
Grand Chamber hearing
30 November 2016 at 09:15
Press releases, Chamber Judgment
Santa
6. Oktobris 2016 / 15:41
0
ATBILDĒT
Jopuma labs raksts, tomēr iztrūkst piezīmes, ka Barbulescu ir nodots Lielajai Palātai. Tāpat būtu nepieciešams komentārs, kas var attiecīgi no tā mainīties. Lielā Palāta vēl nav noraidījusi lūgumu skatīt lietu Lielajā Palātā. Tādējādi, daļa no raksta secinājumiem varētu nebūt aktuāli.
http://hudoc.echr.coe.int/eng?i=001-159906 Referral to the Grand Chamber 06/06/2016
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties