Sagaidot 2016. gadu, kāds astrologs Latvijas interneta portālos bija plaši izrunājies par to, ka paredzams vētrains – mērkaķa kūleņiem līdzīgs – gads. Diemžēl šīs, un ne jau tikai astrologu, bet arī politologu un citu sabiedrības pētnieku, prognozes ir piepildījušās: pēc Brexit balsojuma un Trampa ievēlēšanas nekas vairs neliekas neiespējams. Pat atturīgākie diplomāti un politiķi nespēj atturēties no "bažu paušanas" par situāciju pasaulē un Eiropā.

1934. gada nogalē, kad pasauli, tai skaitā Eiropu un ASV, mocīja nepieredzēta ekonomiskā krīze, kas sāpīgi skāra arī Latviju (un pirms gada Saeimas priekšsēdētājs Pauls Kalniņš valsts svētkos bija brīdinājis nepiemest "politiska nemiera dzirksteles" "saimniecisko jautājumu sakarsētajai atmosfērai", taču Kārlis Ulmanis 1934. gadā bija izdarījis valsts apvērsumu), amatā formāli atstātais Valsts prezidents Alberts Kviesis, ar uzrunu radiofonā sveikdams Latvijas tautu Jaunajā gadā, salīdzināja pasauli ar sabangotu okeānu un uzteica visu Eiropas valstu vadītāju centienus izkliedēt negaisa mākoņus, kas ik pa laikam savelkas un atgādina nesenā Pasaules kara notikumus. Ar lielu gandarījumu A. Kviesis šai uzrunā slavēja Tautu savienības "prestižu visu pasaules tautu acīs" un "redzamas sekmes", ko tā gūst, novēršot jaunus starpvalstu konfliktu perēkļus. Diemžēl, kā mēs zinām, A. Kvieša cerības uz starptautisko institūciju spējām apvaldīt valstu neprātu un agresivitāti izrādījās veltas.

Pēc Otrā pasaules kara izraisītajām katastrofām starptautiskās tiesības un organizācijas piedzīvoja sprādzienveidīgu attīstību, auglīgas sadarbības un miera uzturēšanas vārdā saaužot pasaules valstis un to nacionālo tiesību normas biezā, starptautisko tiesību caurstrāvotā tīklā.

Pēdējās nedēļās tomēr radies daudz jautājumu par šīs līdz šim šķietami stabilās sistēmas nākotni un spēju būt lietderīgai ne vien miera, bet arī satricinājuma apstākļos. Savā priekšvēlēšanu kampaņā Donalds Tramps apšaubīja tik daudzu starptautisku līgumu un organizāciju lietderību, ka tos pat nav iespējams uzskaitīt. Krievijas Federācija, acīmredzot reaģējot uz Starptautiskās krimināltiesas amatpersonas viedokli par Krimas aneksiju kā starptautisku bruņotu konfliktu starp Ukrainu un Krieviju, ir paziņojusi par savu lēmumu tomēr nepiedalīties Starptautiskās krimināltiesas darbā (Krievija līdz šim bija parakstījusi, bet ne ratificējusi 1998. gada Romas statūtus, ar kuriem tiesa tika izveidota).

Tuvākais laiks acīmredzot rādīs, cik dzīvotspējīgs un lietderīgs ir gadu desmitiem būvētais starptautisko tiesību nams.