Kopumā labs raksts! Dažas pārdomas par saturu zemāk.

Būtu prasījies mazliet detalizētāk apskatit sekundāros tiesību aktus caur harmonizācijas veidiem, kādi varētu būt izmantoti. Tas ļautu attīstīt detalizētāku analīzi hierarhijas jautājumā un sniegtu lielāku pievienoto vērtību šajā perspektīvā.

Daļā “Process Satversmes tiesā” jājautā kā termiņa pienākuma ievērošana mijiedarbojas ar situācijām, kad tiesai ir pienākums vērsties EST? Analīze atklājas zemāk, tādējādi rosinot domāt par argumenta struktūras problemātiku.

“Vēlākā lietā,21 kuras pamatā bija valsts īstenota privātas bankas pārņemšana, Satversmes tiesa lietas sagatavošanas stadijā lūdza ES tiesību eksperta viedokli. Eksperte uzskatīja, ka Satversmes tiesai būtu jāvēršas EST ar lūgumu sniegt prejudiciālo nolēmumu. Tomēr Satversmes tiesa vispirms atzina, ka apstrīdētā norma neatbilda Satversmē garantētajām tiesībām uz īpašumu un vēlāk norādīja, ka Satversmē bija paredzēts augstāks pamattiesību aizsardzības līmenis nekā Direktīvā 77/91/EEK un tāpēc, lai Satversmes tiesa varētu pieņemt lēmumu, tai nebija nepieciešams vērsties pēc prejudiciālā nolēmuma EST.” Vai ES tiesības pieļauj konkrētajā situācijā striktāku aizsardzību nacionālajā līmenī?

“Saeimai vai pašai Satversmes tiesai nāksies pielāgot Satversmes tiesas procesa regulējumu, lai ļautu tai nekavēti vērsties Luksemburgas tiesā.”  no ES tiesību perspektīvas, ciktāl ir izmantojams nacionālais likums, lai kavētu no ES tiesībām izrietošo? Vai tiešām būtu nepieciešams speciāls regulējums tam, regulējot tās tiesības, ko EST jau sniedza dalībvalstu tiesām pirms vairākām dekādēm? Ja pašreiz kādi šķēršļi pastāv, vai tie nav nekavēkoties jānovērš?