10. Janvāris 2017 /NR. 2 (956)
Skaidrojumi. Viedokļi
Noziedzīgu nodarījumu dekriminalizācijas īpatnības un ar to saistītās problēmas
2
Mg. iur.
Jānis Kāršenieks
Datu valsts inspekcijas Pirmās uzraudzības daļas vadītājs 

Vairāku valstu likumdevēji neatkarīgi no konkrētās valsts piederības attiecīgai tiesību sistēmai, īstenojot savas valsts kriminālpolitiku, sodu politiku un ievērojot tajā nostiprinātās nostādnes, prioritātes, veic konkrēta likumpārkāpuma kriminalizāciju vai dekriminalizāciju.

Attiecīga likumpārkāpuma kriminalizācija vai dekriminalizācija ir saistāma ar ekonomisko un sociālo stāvokli valstī, notiekošajiem procesiem un notikumiem sabiedrībā, kā arī ar politiskiem un sociāliem aspektiem. Tāpat iepriekš minēto procesu krimināltiesībās ietekmē labās prakses pārņemšana, kā arī uzņemto saistību starptautisko tiesību jomā ieviešana un attiecīgās valsts normatīvo aktu un tajos noteiktā tiesiskā regulējumā pielīdzināšana citu šajā tiesību sistēmai piederošo valstu normatīvajiem aktiem vienlīdzīga tiesiskā regulējuma nodrošināšanai.

Taisnīga un efektīva kriminālā justīcija ir priekšnoteikums jebkurai demokrātiskai sabiedrībai, kas ir balstīta uz tiesiskumu. Cīņā pret noziedzību tādi pasākumi kā dekriminalizācija, depenalizācija, starpniecība un kriminālprocesa vienkāršošana var dot ieguldījumu grūtību pārvarēšanā. Veicot jebkuru pasākumu, kura mērķis ir palielināt kriminālās justīcijas efektivitāti, jāņem vērā arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas noteiktās prasības.

Viens no līdzekļiem cīņā pret noziedzību, tai skaitā mazinot to, kā arī attiecīgā noziedzīgā nodarījuma ar izmeklēšanu saistītajām problēmām, ņemot vērā likumpārkāpuma nozīmīgumu, bīstamību un kaitējumu sabiedrības interesēm kopumā, ir šo likumpārkāpumu (noziedzīgu nodarījumu) dekriminalizācija.

Dekriminalizācija ir noziedzīgu nodarījumu juridiskā pārkvalifikācija administratīvos, disciplināros pārkāpumos vai jebkāda cita veida prettiesiskās darbībās.

 

Dekriminalizācija Latvijas krimināltiesībās

Kā pirmo Latvijas likumdevēju īstenoto dekriminalizāciju var minēt procesu, kad tika izstrādāta jauna Krimināllikuma projekta koncepcija, kas tika akceptēta 1990. gada 13. decembrī Latvijas Augstākajā padomē, bet galīgā veidā to apstiprināja Augstākās padomes prezidijs 1991. gada februārī. Projekta koncepcijā bija ietvertas galvenās jaunā Krimināllikuma ievirzes, uzbūves principi un darba grupas darbības virzieni. Izstrādājot Krimināllikuma projektu, tika īstenota dekriminalizācija (kriminālās atbildības nepiemērošana), humānisms, tai skaitā depenelizācija (sodu liberalizēšana; smagu sodu piemērošanas vietā tiek piedāvātas alternatīvas), un ieviests individuālās atbildības princips.

Krimināllikumā par nepabeigtu noziedzīgu nodarījumu tāpat kā agrāk ir uzskatāma sagatavošanās nodarījumam un nodarījuma mēģinājums.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Viesturs
12. Janvāris 2017 / 12:52
1
ATBILDĒT
Tātad, šāds risinājums nav tālredzīgs un labvēlīgs vidējam sabiedrības loceklim, ievērojot mūsu atrašanos ES un procesus tajā.
Tad jau labāk dekriminalizēt kaņepju audzēšanu un preparātu lietošanu, ar ko tomēr tagad nodarbojas visa miermīlīgā un pozitīvi noskaņotā pasaule :)
Viesturs
12. Janvāris 2017 / 12:50
0
ATBILDĒT
Autors godprātīgi ir norādījis būtiskus argumentus pret SZ dekriminalizēšanu - personu ienākumu atšķirība (ja vidējam pensionāram nozog 5 eiro, viņš nolemts mēneša gavēnim), un, potenciāli lielāks recidīvs (nav vērts ķert zagli, ja nevar sodīt).
Ieguvums - policijas resursu ekonomija, man liekas ļoti apšaubāms, jo ne visi izmeklētāji, kuri nodarbojas ar šiem noziegumiem, vēlāk spēs izmeklēt ,,nopietnus un bīstamus noziegumus", turklāt praksē tieši vieglākie darbi ir kalve un treniņš nopietnākai izaugsmei.
Manuprāt, uz šodienu būtiskākais šajā diskusijā ir apstāklis, ka absolūti lielākā daļa šo nodarījumu ir zādzības no lielveikaliem, un šajā kontekstā (nejuridiski) raugoties tiešām liekas nevajadzīgi izšķiest nopietnus valsts resursus tirgotāju interešu aizstāvībai (galu galā viņiem ir peļņa, apdrošināšana, darbinieki - mīnusā nepaliks). Arī paši zadzēji bieži uzskata, ka zagšana veikalā nav tas pats, kas zagšana no kādas konkrētas fiziskas personas. Turklāt šīs zādzības patiešām ir ļoti viegli izmeklēt, jo gandrīz 100% veikalos tiek veikta videonovērošana.
Man personīgi būtiskāka liekas Valsts nostāja dekriminalizēšanas gadījumā - zagšana ir ok. Nu vismaz sīka zagšana; nu pašlaik, kamēr nav kārtējā krīze un ikdienā spaiņus kaimiņiem nezog utt. Taču sausais atlikums ir - valsts ar pieejamiem līdzekļiem neaizsargā s.zādzības gadījumā Cietušo. Vidējam sabiedrības loceklim adm. sods ir vnk naudas iekasēšana no pārkāpēja par kaut ko. Ja tas ir par zādzību no Rimi vai Maksimas ir okej, taču, ja nozagtu no viņa paša personīgi vai paziņas, tad tā ir pilnīgi cita viedoklis.
Samazinot viena no noziedzīgumu vēsturiskajiem pamatpārkāpumiem nozīmīgumu, tiesiski atzīstot to par ,,neko būtisku", ilgtermiņā iespējams padziļināt tiesisko nihilismu sabiedrībā kopumā, līdzīgi kā 90.gados.
Tas savukārt ietver arī citus riskus – nozīmīgs noziedzības latentums, linča tiesas, bandītu pakalpojumu nepieciešamību trūcīgajā sabiedrības daļā un citu likumu piemērošanu nacionālo un reliģisko minoritāšu kopienās. Šajā sakarā jāatzīmē, ka valstij ,,izkrāpts” miljons nekādu redzamu postu cilvēkam neizdara, savukārt, ja ik pa laikam kāds apzog šķūnīti vai mašīnu, reālā sadzīve tiek ietekmēta nopietni.
Ko darīt? varbūt atzītajam par vainīgu var uzlikt obligātu procesuālo nodevu (maksājumu) par lietvedības izdevumiem, kuru piedzen kaut vai izlaužot ,,zelta zobus” . Var, taču šo naudu tā vai tā neiedos policijai..
Es domāju, izdevīgāk tomēr ir atstāt pa vecam, lai nesamazinātu policijas kapacitāti un čīkstēt cik iespējams, jo pēc tam jau atkal kko ņems nost..
Mani ieper Krievijas piemērs ievērojot tās milzīgo juridisko kapacitāti (taču cik atceros līdzīgi risinājumi ir arī Francijā un Vācijā, taču pēdējās likuma vara darbojas tikai ,,stabilo pilsoņu” daļā, dēļ lielā imigranta skaita). Nemeklēšu speciāli, taču vispārzināms fakts, ka šo valstu policijas nespēj pasargāt savus pilsoņus no sīkajām zādzībām un u.c. noz., rajonos, kur vairāk uzturas sabiedrības likumnepaklausīgākā daļa
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties