Viens no kvantu teorijas pamatlicējiem – austriešu fiziķis E. Šrēdingers (vācu: Erwin Rudolf Josef Alexander Schrödinger) (1887–1961) ir formulējis fiziķiem ļoti labi zināmo kvantu paradoksu, ko dēvē arī par Šrēdingera kaķa kvantu paradoksu.¹ Neiedziļinoties kvantu mehānikas nianses, jānorāda, ka minētā paradoksa būtība ir, ka kamerā esošā kaķa dzīvību nosaka kvanta stāvoklis, kuru var noskaidrot tikai tad, kad tiek atvērta kamera. Kamēr kamera nav atvērta, tiek prezumēts, ka kvants atrodas superpozīcijā jeb vienlaicīgi divās pozīcijās, tātad arī kaķis atrodas šajā superpozīcijā jeb ir dzīvs un miris vienlaicīgi. Tas, vai kaķis ir vai nav dzīvs, ir atkarīgs no tā, vai pētnieks ir vai nav atvēris kameru, lai paskatītos, kas tajā atrodas. Šāda viena kvanta stāvokļa nenoteiktība pašos pamatos grauj determinismu.

Kā zināms, determinismu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas kontekstā pēta kriminoloģija, kur tiek meklēti noziedzīga nodarījuma cēloņi un veicinošie apstākļi. Savukārt krimināltiesības balstās uz pieņēmumu, ka katra noziedzīga nodarījuma izdarīšana ir tā izdarītāja brīvas gribas izpausme. Personai ir izvēle izdarīt vai neizdarīt noziedzīgu nodarījumu.