Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pirms pāris nedēļām, 12. janvārī, pasludināja vairākus nolēmumus lietās pret Latviju, to skaitā spriedums lietā "Kirins pret Latviju",1 atzīstot iesniedzēja cilvēktiesību pārkāpumu, un lēmumi lietās "Svārpstons un citi pret Latviju"2 un "S.N. un T.D. pret Latviju",3 kurās sūdzības, tiesas ieskatā, nav bijušas pamatotas. Saskaņā ar noteikto kārtību spriedums lietā "Kirins pret Latviju" trīs mēnešu laikā no tā pasludināšanas dienas vēl ir pārsūdzams ECT Lielajā palātā, turpretim abi lēmumi ir galīgi un nepārsūdzami.
Lieta "Kirins pret Latviju"
Lietas fakti
Pēc Ārlietu ministrijas sniegtajām ziņām, Andrejs Kirins (iesniedzējs) ir dzimis 1971. gadā, un kopš bērnības viņam bijusi izteikti progresējoša tuvredzība. Attiecīgi ar lietu saistīto notikumu brīdī 1995. gadā viņam bija II grupas invaliditāte. Proti, pirms 22 gadiem, 1995. gada 16. janvārī, policijas inspektors S.K. aizturēja iesniedzēju un nogādāja viņu Daugavpils policijas iecirknī, kur to piekāva. Pret S.K. tika ierosināts kriminālprocess par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, kurā iesniedzējs tika atzīts par cietušo, un krimināllieta tika nosūtīta Daugavpils tiesai. Tiesas procesa laikā iesniedzējam tika veiktas vairākas tiesu medicīniskās ekspertīzes, un eksperti secināja, ka A. Kirins slimojis ar izteiktu progresējošu tuvredzību jau no bērnības. Minētā saslimšana pastāvīgi ir progresējusi, tādēļ viņam tika piešķirta III, pēc tam II invaliditātes grupa, bet 1995. gada 16. janvārī gūtās galvas traumas dēļ agrāk jau esošā smagā acu saslimšana saasinājās, kam sekoja tālāka redzes pasliktināšanās un I grupas redzes invaliditāte.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.