Tiesībām uz atlīdzību par morālo kaitējumu ir personisks raksturs, kas izbeidzas ar šīs personas nāvi un uz cietušās personas mantiniekiem nepāriet. Tiesas nolēmums, ar kuru morālā kaitējuma kompensācija piedzīta par labu mirušajai personai, nav tiesisks, un kriminālprocess šajā daļā izbeidzams.
Latvijas Republikas Augstākā tiesa šādā sastāvā: tiesnesis P. Opincāns, tiesnesis V. Čiževskis, tiesnesis P. Dzalbe, izskatīja lietu rakstveida procesā sakarā ar apsūdzētā [pers. A] kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2016. gada 13. aprīļa spriedumu un
konstatēja
Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2015. gada 20. maija spriedumu [pers. A], personas kods [..], atzīts par vainīgu Krimināllikuma 116. pantā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 13 gadiem un policijas kontroli uz 3 gadiem; atzīts par vainīgu Krimināllikuma 175. panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu; atzīts par vainīgu Krimināllikuma 233.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.