Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumu Nr. 1250 "Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā" 5.5. punkts¹ noteic, ka, atsavinot dzīvokļa īpašumu juridiskajai personai, kas veic komercdarbību, uz līguma vai tiesas lēmuma pamata par izsoles akta apstiprināšanu vai uz tiesas lēmuma pamata par nekustamā īpašuma nostiprināšanu nosolītājam, līdzīpašniekam vai kreditoram, ir jāmaksā valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā 6 % no dzīvokļa īpašuma vērtības (eiro). Šī tiesību norma pretēji vispārējam regulējumam, kas ietverts iepriekš minēto MK noteikumu Nr. 1250 5. punkta 5.1.–5.3. apakšpunktā, paredz paaugstinātu (vismaz trīs reizes lielāku) valsts nodevas likmi, ja īpašuma tiesības tiek nostiprinātas uz "dzīvokļa īpašumu", proti, jebkuru telpu, ja vien tā atrodas daudzdzīvokļu namā vai daudzdzīvokļu namu apbūves kompleksā, tostarp veikalu telpām, noliktavām, pagrabiem, siltummezgliem, autostāvvietām, elektrības sadales telpām u.tml., un to īpašumā iegūst juridiskā persona, kura veic komercdarbību.

Šī norma, kas juridiskajai persona, kura veic komercdarbību, paredz pienākumu maksāt trīskārt palielinātu valsts nodevu, salīdzinot ar fiziskajām personām, tostarp saimnieciskās darbības veicējiem, kā arī individuālajiem komersantiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kā arī biedrībām, nodibinājumiem un citām juridiskajām personām, kuras nav komersanti, autoru ieskatā, būtiski aizskar komersantu Satversmes 91. un 105. pantā noteiktās pamattiesības, diskriminējot juridiskās personas un to īpašniekus jeb kapitāla daļu turētājus gan pēc to izvēlētās uzņēmējdarbības formas, gan pēc pirkuma objekta juridiskā statusa (ja tiek atsavinātas nedzīvojamās telpas nedzīvojamā ēkā vai visa dzīvojamā ēka ar vai bez zemes atsavinājumu, maksājama valsts nodeva 2 % apmērā).