pētnieki ir secinājuši, ka rakstā aktualizētā problēma ir vienkārši risināma teleoloģiskās redukcijas ceļā. Proti, tā kā sīkie grauzēji, blusas, utis, blaktis un tarakāni var dzīvot arī nedzīvojamās telpās un telpu grupās, it sevišķi: ēdnīcās, slimnīcās, skolās un pat, piedodiet, Rīgas domē, pilnīgi visas telpas un telpu grupas ir atzīstamas par dzīvojamām.

Gaišajām autorēm īsteni aktuāls un sirdi plosošs raksts izdevies! Patiesi, patiesi, Seskis uzrunā godātos Jurista Vārda lasītājus - vai jūs zināt, kas ir dzīvokļa īpašums Ministru kabineta noteikumu Nr. 1250 „Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā" izpratnē? Atbildi Seska vecās acu protēzes minētajos noteikumos atrast nespēj. Ielūkojoties Zemesgrāmatā, kā dzīvokļa īpašumu var reģistrēt viendzīvokļa ēkas sastāvā esošu telpu, funkcionāli saistītu vai nesaistītu būvi, piemēram, Seska vistu būri pie „Tupenīšu" mājām. Dzīvokļa īpašumu var korroborrrēt arī kā ar dzīvojamo māju funkcionāli saistītu vai nesaistītu telpu/būvi Dzīvokļa īpašuma likuma izpratnē. Savukārt kopīpašumā esošās mājās bieži vien tiek slēgti lietošanas līgumi, un Zemesgrāmatā izdarīti ieraksti, ka, piemēram, Sklandrauša kunga lietošanā ir dzīvoklis Nr.666 un nedzīvojamās telpas Nr.1, 2 u.t.t. Atkal parādās jēdziens „dzīvoklis", kas veido personas kopīpašumā esošo daļu, un kuru persona var atsavināt Civillikumā noteiktajā kārtībā.
Jāsecina, ka likumdevējs speciāli ir izvairījies no jēdziena „dzīvokļa īpašums"definēšanas, lai atstātu likuma robu, un kapitālsabiedrību, kas nodarbojas ar komercdarbību, ievietotu tādā kā Prokrusta gultā, un visos gadījumos, kad tiek atsavināts netverami plaši saprotamais dzīvokļa īpašums, noplēstu 6% nodevu. Nav glīti, likumdevēj, nav glīti!