6. Jūnijs 2017 /NR. 24 (978)
Numura tēma
Dzīvojam mūsdienās, bet mūsu bērni – viduslaikos?
3
Mg. phil., Dr. iur.
Anda Smiltēna
Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta direktore

Tālāk rakstītais nav ne zinātnisks traktāts, ne izsmeļošs pētījums par aktuālu problēmu, ne arī pilnīgs visu iespējamo argumentu apkopojums. Tālāk rakstītais ir mēģinājums pievērst uzmanību sarežģītai problēmai, kurai nākamo pāris gadu laikā būtu jārod saprātīgs risinājums.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
6. Jūnijs 2017 / 15:32
2
ATBILDĒT
Sāpīgi skatīties, ka Valsts jaucas ģimenes attiecībās, padarot ģimenes tiesības par publisko tiesību jomu. Veicot nepopulāro salīdzināšanu ar PSRS laikiem, jāsecina, ka padomju laikos bērnu autonomijai un attīstībai bija plašākas iespējas. Šeit jāpiemin ne tikai plašās pulciņu, nometņu, sporta sekciju piedāvātās attīstības vadlīnijas, bet arī bērnu dzīves telpas apjomīgāks tvērums. Agrāk pilsētas teritorija bija sadalīta bērnu/pusaudžu bandu ietekmes sfērās, kvartāls gāja sist kvartālu, lietā lika gan nažus, mietus, akmeņus, gan savu izdomu un stratēģiskās plānošanas sfēras. Mazais Seskis visbiežāk darbojās kā uzkūdītājs pret riebīgajiem kaimiņkvartāla bērniem, vairākkārt Seskis veica veiksmīgas diversijas - uzrāpās pa mājas sienu un pārgrieza veļas auklas starp balkoniem, lai pretinieks nevarētu sazināties, pārvelkot pasta sūtījumus pa veļas auklu no balkona uz balkonu. Savukārt brīvlaikā laukos kopā ar draugiem Seskis vāca mežā sprāgstvielas, kuras uzstiepa šķūņaugšā un vēlāk notirgoja „ieinteresētām personām", gadījās, aptīrija kādu kareivja vai sanitāres skeletiņu. Protams, no lauku darbiem brīvajos laikos tika vākti metāllūžņi un tukšās pudeles, par kuriem labi maksāja. Labi maksāja arī par biešu ravēšanu kolchozā, kā rezultātā dažs labs apgriezieniem bagāts pusaudzis pelnīja vairāk kā tētis - inženieris vai mamma - skolotāja. Pēc neatkarības atjaunošanas dramatiski samazinājās bērnu un pusaudžu bandu skaits, tagad knirpis no Pārdaugavas var droši staigāt ar savu Die Phone telefonu pa Rīgas centra ielām, nebaidoties dabūt īlenu nierēs. Tāpat neredz klaiņojošus, ubagojošus bērnus. Problēmas būtība - Valsts cenšas bērnus no kaut kā aizsargāt, bet dzīves pieredzi var iegūt, nevis izvairoties no problēmām, bet ļaujot bērniem pašiem risināt sasāpējušos jautājumus bez androgīnā patriarha - Valsts starpniecības. Gribot negribot jāatceras biedra Staļina politika attiecībā pret kara veterāniem. „Uz papīra" veterāniem bija tiesības un privilēģijas, bet realitātē no pilsētu ielām un laukumiem pazuda slimie, sakropļotie veterāni, kuri tika sabāzti nezin kur, lai neubagotu un nobojātu „pilsētas tēlu". Līdzīgi tagad ir ar bērniem - normatīvajos aktos viss izskatās skaisti, bet relitātē, piemēram, daudzdzīvokļu nama bērni ir sašķelti - viņi nevar tā apvienoties un aiziet, piekaut kaimiņnama bērnus vai kopīgi paspārdīt vietējo policistu - uzreiz būs sankcijas. Rezultātā izaug jaunā individuālistu paaudze, kuriem nav pieredzes sociālo attiecību un kontaktu veidošanā, kopīgas rīcības plānošanā. Bēdīgi!
Lorītis > Seskis
6. Jūnijs 2017 / 15:53
0
ATBILDĒT
Nu gan tu lej Seski. Baigais Rīgas pašpuika atradies, pats tak vienmēr stāsti, ka esi no Madlienas Tupenīšiem.
Viesturs
6. Jūnijs 2017 / 08:57
2
ATBILDĒT
Cik nu darbā ir nācies saskarties ar bērnu izdarītajiem noz. nod., gan valsts policija, gan sociālie dienesti ir tiešām augstā līmenī, proti, ar bērniem gandrīz vienmēr, jau pirms likumpārkāpumu izdarīšanas, ir bijis savlaicīgi strādāts, ģimenes apstākļi un uzvedība tikusi kontrolēta, vienmēr ir bijuši veikti pasākumi ar ģimeni un bērnu, lai veicinātu bērna uzvedības korekcijas.
Tomēr vadoties no dzīvespieredzes varu teik, bērni nav viena masa.
Ir ZĒNI un ir MEITENES, kuru uzvedība ir izteikti atšķirīga.
Kā galvenās atšķirības varētu minēt to, ka zēni ir daudz emocionālāki, sabiedriskāki un vieglāk iespaidojami nekā meitenes, kas arī nosaka krasi atšķirīgu uzvedību vienādās situācijās, un vienlaikus sodīšanas riskam 90% gadījumos pakļauj konkrēti tikai zēnus.
Līdz ar to runāt par bērniem kā vienu kopumu, manuprāt, ir vienkārši neprofesionāli, turklāt arī neauglīgi.
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
1
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties