6. Jūnijs 2017 /NR. 24 (978)
Numura tēma
Bērna labāko interešu princips un tā piemērošana praksē
Laura Ceļmale
nodibinājuma “Centrs Dardedze” juriste 

1. Bērna interešu jēdziens normatīvajā regulējumā

1.1. "Bērna intereses" vai "bērna labākās intereses"?

ANO Bērnu tiesību konvencija (1989) (turpmāk – ANO Konvencija) ir starptautisks pamatdokuments bērnu tiesību aizsardzības jomā. OAK Fonds (ASV) ir rosinājis starptautiskās organizācijas izdalīt sešus ANO Konvencijas pamatprincipus, proti, principus, kas būtu jāņem vērā, gan izstrādājot likumus, kas skar bērnus, gan katrā atsevišķā gadījumā, praksē risinot jautājumus, kuros iesaistīti bērni.

Seši bērnu tiesību pamatprincipi saskaņā ar ANO Konvenciju:

  • 1. princips (virsprincips) – ikvienai darbībai, kas skar bērnu, jābūt balstītai bērna tiesībās;

  • 2. princips – bērna līdzdalība. Bērniem ir tiesības būt dzirdētiem un uzklausītiem, un viņiem ir tiesības, ka viņu viedoklis tiek ņemts vērā. Turklāt līdzdalība sniedz bērniem prasmes, zināšanas, kompetenci un pārliecinātību, kas veicina viņu attīstību;

  • 3. princips – diskriminēšanas aizliegums. Jebkādu tādu priekšrocību vai ierobežojumu noteikšanas aizliegums, kas balstās uz bērna rasi, ādas krāsu, dzimumu, tautību, valodu, reliģisko pārliecību, sociālo izcelsmi un statusu, rīcības spēju u.c.;

  • 4. princips – ievērot bērna labākās intereses. Ikvienā lietā būs kādu interešu sadursme. Bērna intereses iepretim citām interesēm ir primāras;

  • 5. princips – balstīties uz stiprajām pusēm. Koncentrēt darbu uz vēlamā izveidi, nevis tikai censties novērst un/vai labot nevēlamo;

  • 6. princips – nekaitēt bērnam. Arī palīdzot iespējams nodarīt kaitējumu. Šis princips jālieto, lai izlemtu, vai, risinot problēmu, netiek nodarīts lielāks kaitējums, nekā bija pirms tam. Novērtēt kaitējuma un ieguvumu samērojamību.

Tādējādi bērna labāko interešu nodrošināšana (child`s best interests) ir viens no ANO Konvencijas pamatprincipiem, un šis koncepts starptautiskajās cilvēktiesībās pazīstams jau vairākas desmitgades.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties