1. Augusts 2017 /NR. 32 (986)
Numura tēma
Kultūras priekšmetu pārvietošana ārpus Latvijas robežām
Mg. art.
Liāna Liepa
mākslas priekšmetu eksperte Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kustamā mantojuma un restaurācijas metodikas daļā 

Latvijā valsts politiku kultūras pieminekļu aizsardzības jomā īsteno Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, kas, nodrošinot savu funkciju izpildi, izsniedz atļaujas mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanai uz ārvalstīm un organizē nelikumīgi izvesto kultūras priekšmetu atdošanas procedūru. Raksts sniedz ieskatu normatīvajā regulējumā, kā arī praktiskajos problēmjautājumos, kas skar kultūras priekšmetu pārvietošanu ārpus Latvijas robežām.

Kultūras pieminekļi ir nacionālā kultūras mantojuma sastāvdaļa. To uzskaite, izpēte un praktiskā saglabāšana atbilst visas sabiedrības interesēm, tāpēc Latvijā ir izveidots un tiek uzturēts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts, kas sistemātiski tiek papildināts ar jaunatklātiem objektiem, kuru vēsturiskā, zinātniskā un mākslinieciskā vērtība atbilst likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" un Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" noteiktajiem kultūras pieminekļa statusa kritērijiem. Kultūras pieminekļi iedalās nekustamajos un kustamajos kultūras pieminekļos. Šobrīd sarakstā ir iekļauti 8928 objekti, no kuriem 1608 valsts aizsardzības numuri ir piešķirti kustamiem kultūras priekšmetiem, kas ir piesaistīti noteiktai pieminekļa adresei. Diemžēl numuru skaits neatspoguļo patieso priekšmetu skaitu, jo ar vienu valsts aizsardzības numuru var būt iekļauti vairāki līdzīga veida vai atsevišķa komplekta priekšmeti. Kustamie kultūras pieminekļi uzskatāmi par sensitīvu priekšmetu kopu, jo, neievērojot nepieciešamos aizsardzības pasākumus, tos ir viegli pārvietot, apzināti vai neapzināti nodarot neatgriezenisku zaudējumu kultūrvēsturiskajam mantojumam.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties