Pirmās inteliģentu robotu un mākslīgu būtņu idejas ir atrodamas sengrieķu mitoloģijā – Galateja, Pandora. Taču pirmie soļi mākslīgā intelekta attīstībā ir tikuši sperti salīdzinoši nesen. 1950. gadā angļu matemātiķis Alans Tjūrings (Alan Turing) formulēja Tjūringa testu, kas ļauj noteikt, vai mašīna spēj domāt tāpat kā cilvēks. Savukārt pirmās mākslīgā intelekta programmas – dambretes un šaha programmas – tika radītas 1951. gadā. Kopš tā laika mākslīgā intelekta un robotikas attīstība, jo īpaši pēdējos gados, uz priekšu ir gājusi milzīgiem soļiem. Turklāt šodien mākslīgais intelekts tiek radīts un izmantots ne tikai praktisku problēmu risināšanai, bet arī izklaidei, tostarp mākslas darbu radīšanai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.