Kultūras priekšmetu kontrabanda jau kopš 19. gadsimta ir bijusi viens no ienesīgākajiem prettiesiskajiem naudas pelnīšanas veidiem, pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados sasniedzot otro vietu un piekāpjoties tikai narkotiku biznesam. Tomēr, lai arī mūsdienās šī tendence ir samazinājusies, tāpat ik gadu kultūras priekšmetu zādzība un prettiesiska izvešana no valsts sasniedz vismaz 10 miljardu dolāru zaudējumu apmēru.1 Šobrīd kultūras priekšmetu aizsardzība un zādzības aizliegums ir kļuvuši aktuāli 2017. gada 24. martā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes (turpmāk ANO DP) pieņemtās rezolūcijas2 dēļ, kas iezīmēja starptautiskās sabiedrības nosodījumu ISIS darbībām Tuvajos Austrumos, iznīcinot dažādus kultūras pieminekļus un izzogot kultūras priekšmetus, lai finansētu teroristiskās darbības.3 Raksta pamatā ir autores bakalaura darbs "Kultūras objektu repatriācija uz izcelsmes valsti kā starptautiskā paražas tiesība", kura mērķis bija noskaidrot, vai pastāv starptautiskā paražas tiesība, kas uzliktu par pienākumu valstīm, tai skaitā arī Latvijai, kurām nav saistošas konvenciālās normas, repatriēt prettiesiski izvestus un zagtus kultūras priekšmetus.
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Par "Jurista Vārds" | Autoriem | |
| Redakcija | Lietošanas noteikumi | |
| Kontakti | Autortiesības | |
| Reklāma | Grāmatu e-veikals | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Abonēšana | Lapas karte |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
Pirkt
