Atsaucoties "Jurista Vārda" redakcijas aicinājumam un neizvēršot padziļinātu tēmas analīzi, sniedzu lakonisku viedokli par to, kā juridiski ir novērtējamas Latvijas ģimenes ārstu šovasar īstenotās aktivitātes un arī darbības komunikācijā ar izpildvaru. Proti, jautājums ir par to, vai ģimenes ārstu pieteiktais streiks patiesi ir streiks arī Streiku likuma izpratnē ar visām no tā izrietošajām sekām.
Analizējot dokumentus un likumus, jāatzīst: nevaru piekrist, ka tas ir streiks atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Savu viedokli pamatošu ar juridiskiem apsvērumiem.
Vispirms pievērsīsimies Streiku likumam. Tā 1. panta 3. punkts nosaka, ka streiks ir kolektīvā interešu strīda risināšanas veids, kas izpaužas tādējādi, ka uzņēmuma, nozares darbinieki vai darbinieku grupa brīvprātīgi pilnībā vai daļēji pārtrauc darbu nolūkā panākt prasību izpildi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.