24. Oktobris 2017 /NR. 44 (998)
Skaidrojumi. Viedokļi
Aresta uzlikšana pamatkapitāla daļām kriminālprocesā
2
Mg. iur.
Armands Smans
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants, zvērināta advokāta palīgs ZAB “Rode un partneri” 

Pieaugošā kriminālprocesuālo mantisko jautājumu nozīme prasa mūsdienu apstākļiem atbilstošus risinājumus mantas aresta tiesiskajā reglamentācijā. Kriminālprocesa mērķa sasniegšanai nereti rodas nepieciešamība uzlikt arestu netipiskām lietu kategorijām, t. sk. pamatkapitāla daļām. Atšķirībā no ķermenisku lietu aresta, kad tiek ierobežotas īpašnieka tiesības uz taustāmu un vizuāli uztveramu lietu, uzliekot arestu pamatkapitāla daļām, tiek arestēta tāda abstrakta lietu kategorija kā tiesības.

Pērn autors aizstāvēja maģistra darbu "Aresta uzlikšana pamatkapitāla daļām kriminālprocesā"1 (darba vadītāja prof. Dr. iur. Kristīne Strada-Rozenberga), kurā centās rast atbildes uz jautājumiem: kādas pamatkapitāla daļu īpašnieka tiesības būtu jāierobežo, lai sasniegtu mantas aresta mērķi, un, kas nav mazsvarīgi, ciktāl sniedzas minēto tiesību ierobežošanas pieļaujamība?

Žurnāla "Jurista Vārds" vienpadsmitā pētniecisko darbu konkursā autora maģistra darbs tika atzīts par labāko krimināltiesību sekcijā.2 Šajā rakstā lasītajiem tiek piedāvāts iepazīties ar autora pētnieciskā darba kopsavilkumu un secinājumiem, kas, cerams, būs vērtīgi gan kriminālprocesa teorētiķiem, gan praktiķiem.

Rakstā prezentēts autora idejisks redzējums par kriminālprocesuālā pamatkapitāla daļu aresta institūta taisnīgu piemērošanu, kā arī (atbilstoši autora redzējumam) tiek izteikti priekšlikumi minētā institūta tiesiskai reglamentācijai. Analizējot kriminālprocesuālā pamatkapitāla daļu aresta institūtu, autors galvenokārt izmanto regulējumu, kas attiecas uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Tai pašā laikā izdarītie secinājumi ir attiecināmi gan uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību, gan uz akciju sabiedrību – ievērot Komerclikumā noteiktās atšķirības.

 

Aresta uzlikšanas pamatkapitāla daļām saturs

Jautājums par pamatkapitāla daļu aresta saturu neapšaubāmi ir komplicēts. Minētā jautājuma komplicētība ir saistīta galvenokārt ar pamatkapitāla daļas kā bezķermeniskas lietas3 juridisko dabu. Proti, atšķirībā no ķermenisku lietu aresta, kad tiek ierobežotas īpašnieka tiesības uz taustāmu un vizuāli uztveramu lietu,4 uzliekot arestu pamatkapitāla daļām, tiek arestēta tāda abstrakta lietu kategorija kā tiesības,5 jo pamatkapitāla daļa ir attiecīgā kapitālsabiedrības dalībnieka tiesību un pienākumu kopums.6 Ievērojot minēto kriminālprocesuālā pamatkapitāla daļu aresta specifiku, rodas grūtības definēt aresta uzlikšanas pamatkapitāla daļām saturu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā vairākkārt uzsvērts – lai arī katrs mantas arests nozīmē zināmus zaudējumus mantas īpašniekam, lai personas pamattiesību ierobežojums atbilstu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmā protokola 1. pantam, radīto zaudējumu apmērs nedrīkst būt lielāks par konkrētajā situācijā neizbēgamu.7 Līdz ar to pamatkapitāla daļu aresta satura noteikšana ir saistīta ar taisnīga kompromisa meklējumiem starp nepieciešamību nodrošināt pamatkapitāla daļu aresta efektivitāti, no vienas puses, un pamatkapitāla daļu īpašnieka tiesībām, no otras puses (ievērojot to, ka aresta pamatkapitāla daļām uzlikšanas brīdī personas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā vēl nav konstatēta).

Uzliekot arestu pamatkapitāla daļām, uz ierobežojuma laiku aizliedzamas to īpašnieka tiesības rīkoties ar pamatkapitāla daļām kā ar civiltiesiskās apgrozības objektu.

Turklāt, uzliekot arestu pamatkapitāla daļām, valsts netieši iejaucas komercdarbības vidē, kas prasa no kompetentajām valsts amatpersonām īpašu piesardzību. Aresta uzlikšana pamatkapitāla daļām nedrīkstētu paralizēt kapitālsabiedrības darbību vai sagraut stabilu un godīgu biznesu. Vienam kapitālsabiedrības dalībniekam piederošo pamatkapitāla daļu aresta dēļ nevajadzētu nesamērīgi ciest pārējiem kapitālsabiedrības dalībniekiem vai pašai kapitālsabiedrībai. Tajā pašā laikā pamatkapitāla daļu arestam ir jābūt efektīvam līdzeklim, kā sasniegt krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu daļā par mantiskajiem jautājumiem (visplašākajā nozīmē). Aresta uzlikšanas pamatkapitāla daļām uzdevums ir nepieļaut personai piederošo pamatkapitāla daļu vērtības samazināšanos vai zudumu, kā arī nepieļaut personai piederošo pamatkapitāla daļu piederības maiņu.

Turpmāk rakstā tiek analizēta no pamatkapitāla daļu piederības izrietošo tiesību ierobežošanas nepieciešamība un pieļaujamība. Analīzes pārskatāmības nolūkos tiesības, kādas piešķir pamatkapitāla daļa, ir sadalītas vairākās grupās – tiesības rīkoties ar pamatkapitāla daļām kā ar civiltiesiskās apgrozības objektu; kapitālsabiedrības dalībnieka subjektīvās nemantiskās tiesības; tiesības saņemt no kapitālsabiedrības mantiskus labumus un tiesības līdzdarboties kapitālsabiedrības pārvaldē. Turpmāko raksta sadaļu sākumā tiek uzskaitītas tās tiesības, kas ietilpst analizējamā tiesību grupā.

 

Tiesību rīkoties ar pamatkapitāla daļām kā ar civiltiesiskās apgrozības objektu ierobežošanas nepieciešamība un pieļaujamība

Šajā raksta sadaļā tiek analizēta no pamatkapitāla daļu piederības izrietošo tiesību atsavināt, ieķīlāt, novēlēt, dāvināt, mainīt, kā arī atteikties no sev piederošajām pamatkapitāla daļām8 ierobežošanas nepieciešamība un pieļaujamība. Minētās tiesības savā kopumā veido vienu tiesību grupu – tiesības rīkoties ar pamatkapitāla daļām kā ar civiltiesiskās apgrozības objektu.

Pētnieciskā darba ietvaros veiktās praktisko darbinieku intervēšanas rezultāti liecina, ka minētās no pamatkapitāla daļu piederības izrietošās tiesības praksē tiek ierobežotas vienmēr, kad tiek uzlikts arests pamatkapitāla daļām.9 Turklāt, kā liecina intervēšanas rezultāti, vairumā gadījumu minētās tiesības ir vienīgās no pamatkapitāla daļu piederības izrietošās tiesības, kas tiek ierobežotas ar pamatkapitāla daļu arestu.10

2017. gada 1. augustā stājās spēkā likums "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", ar kuru Kriminālprocesa likums tika papildināts ar 361.1 pantu, kura pirmās daļas 2. punktā ir noteikts, ka aresta izpildi var uzdot veikt "publiskajam reģistram, kurā reģistrētas tiesības uz arestēto mantu, – lai tas ierakstītu aizliegumu šo mantu atsavināt un apgrūtināt ar citām lietu vai saistību tiesībām".

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
nu ja
26. Oktobris 2017 / 08:09
2
ATBILDĒT
Kopumā labs informatīvs un apkopojošs raksts, kas ieskicē problēmas, tomēr vienlaikus lielākā daļa secinājumu un izpratne par dalībnieka tiesībām un kapitālsabiedrības tiesībām ir pārāk virspusēja. No civiltiesību un komerctiesību aspekta noteikti būtu nepieciešama kvalitatīvāka izpēte. Atzīstami vērtējama raksta beigu daļa, kur piedāvāti risinājumi veikt individuālu izvērtējumu, nevis piemērot klasisku procedūru. Savukārt dīvaini, ka šāda pat izvērtēšana netiek peidāvāta līdzīgos jautājumos, t.sk. aizliegums atsavināt pamatkapitāla daļas arī varētu tikt vērtēts. Piemēram, ja paveicas, ka atrodas investors, kas tirgus vērtībā vai virs tās gatavs nopirkt daļas, tad kāpēc tas ir automātiski jāliedz. Ja aresta mērķis ir līdzekļu iegūšana, tad var izvērtēt un atļaut atsavināt, bet arestu uzlikt jau pārdošanas darījumā iegūtajai naudai.
Armands Smans > nu ja
26. Oktobris 2017 / 12:04
0
ATBILDĒT
Paldies par Jūsu komentāru.

Kā norādīts raksta ievadā, raksts ir 2016. gadā aizstāvētā maģistra darba kopsavilkums. Diemžēl raksta ierobežota apjoma dēļ tajā nav iespējams ietvert visas atziņas, pie kurām nonākts maģistra darbā. Līdz ar to atbildes uz Jūs interesējošiem jautājumiem (kas saistīti ar “civiltiesību un komerctiesību aspektu”), Jūs, iespējams, varēsiet atrast, iepazīstoties ar mana maģistra darba otro nodaļu "Kapitālsabiedrības pamatkapitāla daļu izpratne" (https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/32674, sk. 48.-65. lpp.).

Kas attiecas uz Jūsu jautājumu / priekšlikumu par arestēto pamatkapitāla daļu atsavināšanas pieļaujamības izvērtēšanu, uzskatu, ka jau pašlaik Kriminālprocesa likumā ir paredzētas procesuālās iespējas vērsties pie procesa virzītāja ar šādu lūgumu (sk. 333. prim panta pirmo daļu (visos gadījumos); 364. panta ceturto daļu (gadījumā, ja arestu uzliek daļai mantas par noteiktu summu)).
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Kriminālprocesa likums
— likumi.lv —
Krimināllikums
— likumi.lv —
Latvijas Republikas Satversme
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties