Viens no pamatprincipiem, kas nostiprināts Fizisko personu datu aizsardzības likuma1 (turpmāk – FPDAL) 10. panta pirmās daļas pirmajā punktā, kā arī2 Vispārīgās datu aizsardzības regulas3 5. panta pirmās daļas a) punktā, ir likumības princips. Likumības princips cita starpā sevī ietver nepieciešamību jebkuru fizisko personu datu apstrādi pamatot ar kādām no normatīvajos aktos noteiktām vai normatīvajos aktos noteiktā veidā sabalansētām datu subjekta, pārziņa vai trešās personas interesēm jeb tiesiskiem pamatiem. Šajā rakstā detalizētāk tiks aplūkots viens no vispārīgiem tiesiskiem pamatiem – pārziņa un trešās personas leģitīmās (likumiskās) intereses.
Tiesisko pamatu nepieciešamība datu apstrādē
Nepieciešamība fiksēt tiesiskos pamatus pārzinim visbiežāk rodas šādos fizisko personu datu apstrādes procesa posmos: (1) ievācot personas datus (gan no paša datu subjekta, gan no trešajām personām), (2) mainot datu izmantošanas mērķi un (3) izpaužot datus trešajām personām, tā pazaudējot kontroli pār ievāktajiem personas datiem. Savukārt tiesiskais pamats nav jāfiksē, ja pārziņa rīcībā esošie dati nonāk pārziņa "iekšējā lokā" esošu personu (piemēram, pārziņa darbinieki, tieši pilnvarotās personas vai operatori / apstrādātāji) rīcībā tiem nepieciešamo uzdevumu (pārziņa interesēs) veikšanai.
Tiesiskie pamati ir noteikti atšķirīgi atkarībā no apstrādājamiem personas datu veidiem, tādējādi var izdalīt:
1) vispārīgie tiesiskie pamati jebkuriem personas datu veidiem (noteikti FPDAL 7. pantā un Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta pirmajā daļā);
2) speciālie tiesiskie pamati sensitīvajiem personas datiem (noteikti FPDAL 11. pantā) vai īpašas kategorijas datiem (noteikti Vispārīgās datu aizsardzības regulas 9. panta otrajā daļā);
3) speciālie tiesiskie pamati identifikācijas kodu apstrādē (noteikti FPDAL 13.1 pantā, bet netiek atsevišķi izdalīti Vispārīgajā datu aizsardzības regulā);
4) speciālie tiesiskie pamati uz noziedzīgiem nodarījumiem, sodāmībām krimināllietās un administratīvo pārkāpumu lietām attiecināmiem personas datiem (noteikti FPDAL 12. pantā un Vispārīgās datu aizsardzības regulas 10. pantā).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
