28. Novembris 2017 /NR. 49 (1003)
Skaidrojumi. Viedokļi
Sporta azartspēļu tiesiskā regulējuma problemātika Latvijā un Eiropas Savienībā
2
Mg. iur.
Edgars Gūte
vieslektors LU* un BA “Turība” juridiskajās fakultātēs ES tiesībās, jurists Tieslietu ministrijā 

Šis raksts zināmā mērā ir turpinājums autora iepriekš publicētajam rakstam žurnālā "Jurista Vārds".1 Attiecīgi šajā rakstā netiks aplūkots sporta tiesību jēdziens, kā arī vispārējais konvencionālais regulējums sporta tiesībās. Jāuzsver, ka sporta tiesības kā tiesību nozare turpina attīstīties, un jau šobrīd var polemizēt, ka tās pamazām zaudē savu lex ferenda statusu.2 Sports kā biznesa nozare turpina būt ietekmīgs spēlētājs pasaules tirgū. Tiek prognozēts, ka tikai Ziemeļamerikā līdz 2019. gadam sporta industrijas apgrozījums sasniegs 79,5 miljardus dolāru.3 Tiek uzskatīts, ka sporta tirgus sastāda 2 % no visas pasaules iekšzemes kopprodukta, kas, piemēram, attīstītajās valstīs apsteigtu tekstila un metālrūpniecību.4 Attiecīgi sporta tiesību tālākas izpētes veikšana varētu būt ekonomiski nozīmīga.

Šajā rakstā autors sīkāk izvērtēs sporta tiesību aspektu, kas saistīts ar sporta azartspēļu tiesisko regulējumu. Autora ieskatā, tieši šis jautājums, vērtējot sporta ekonomisko nozīmību, uzskatāms par visaktuālāko jautājumu sporta tiesībās pasaulē. Gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) pašlaik saistībā ar sporta azartspēļu tiesisko regulējumu pastāv gan teorētiskas, gan praktiskas problemas ieviest Eiropas Padomes Konvenciju pret manipulācijām ar sporta sacensībām5 (turpmāk – Manipulāciju konvencija). Tāpat atsevišķi tiks izvērtēti jautājumi, kas saistīti ar sporta azartspēļu reklāmu publiskajā telpā, jo pašreizējā situācija, autora ieskatā, ir pretrunā Latvijas tiesiskajam regulējumam.

 

I. Manipulāciju konvencijas ieviešana Latvijas un ES līmenī

1. Problemātika

1.1. Problemātika Latvijas līmenī

Manipulāciju konvencija ir starptautisks līgums, kura pamatmērķis ir apkarot sporta spēļu gaitas un rezultātu iznākumu ietekmēšanu. Minētā ietekmēšana tiek veikta, lai gūtu ienākumus sporta totalizatoros, jo zūd sporta spēļu neparedzamais raksturs. Papildus sporta integritātei zūd arī reklāmdevēju atbalsts, var tikt mazināta jaunatnes pievēršanās sportam, tiek veidots "melnais tirgus", lai legalizētu noziedzīgi iegūtus līdzekļus un tamlīdzīgi.6 Attiecīgi sporta azartspēles tiek izmantotas kā līdzeklis, lai gūtu nelikumīgus ienākumus, vienlaikus apdraudot arī citas sabiedrībai svarīgas intereses.

Vispārīgi Latvija attiecībā uz Manipulāciju konvencijas ieviešanu uzskatāma par vienu no pozitīvajiem piemēriem. Proti, jau pirms Manipulāciju konvencijas parakstīšanas un ratificēšanas ir veikti pasākumi, kas izriet no Manipulāciju konvencijā ietvertā regulējuma. Proti, 2016. gada 1. martā stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā,7 to papildinot ar 212.1 pantu, kas paredz kriminālatbildību par manipulācijām ar sporta sacensībām, kas, cita starpā, izriet no Manipulāciju konvencijas 15. panta.

Minētie pasākumi bija iemesls tam, ka Latvija tika vērtēta Eiropas Padomes projekta Keep Crime out of Sport (KCOOS) ietvaros.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jānis Lielpēteris
30. Novembris 2017 / 16:36
0
ATBILDĒT
Paldies autoram par rakstu, īpaši daļā par azartspēļu reklāmas jautājumiem. Tomēr gribētos papildināt, ka tieši likuma gars un būtība konkrētajā gadījumā ir pilnībā pietiekams iemesls, lai, piemēram, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome aizliegtu arī rakstā aplūkoto sporta bāru reklāmu. Minēto interpretāciju par atbilstošu Reklāmas likumam atzinusi gan administratīvā, gan vispārējās jurisdikcijas tiesa.
Tamdēļ secinājums, ka nepieciešami normatīvo aktu grozījumi, lai novērstu šādus gadījumus, manuprāt, sakņojas mūsu tiesību sistēmai raksturīgajā normativizācijas idejā, kas izraisa nevēlamus normu plūdus. Turpretim šķiet nepietiekama uzmanība ir pievērsta tiesību piemērošanas jautājumam. Tamdēļ aicinu, paužot ierosinājumus normatīvo aktu papildināšanai, pievērst vērību tiesību (ne)piemērošanas praksei.
Edgars Gūte > Jānis Lielpēteris
1. Decembris 2017 / 08:55
0
ATBILDĒT
Paldies par Jūsu viedokli un papildinājumiem. Daļēji Jūsu viedoklis ietverts raksta 4. secinājumā. Šī raksta mērķis bija aktualizēt problēmu, bet, ņemot vērā, ka man nav praktiskās pieredzes minēto normu iedzīvināšanā praksē, tad nepievērsos detalizētākam izvērtējumam. Šeit tieši aicinātu praktiķus komentēt, kāpēc praksē minētā problēma turpina pastāvēt, pat ņemot vērā šeit pausto viedokli un Jūsu norādīto tiesu praksi (būtu priecīgs ar to iepazīties). Papildus rakstā norādītajiem piemēriem var minēt vēl daudzus piemērus, piemēram, 11.lv sponsorēto raidījumu sportacentrs.com, kā arī vēl nesen tajā pašā portālā un citviet ietverto Olybet sporta bāra reklāmu ar Mairi Briedi. Pat Maira Brieža cīņā ar Maiku Perezu atsevišķu bokseru jostas bija ar Olybet simboliku.
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties