Šis raksts zināmā mērā ir turpinājums autora iepriekš publicētajam rakstam žurnālā "Jurista Vārds".1 Attiecīgi šajā rakstā netiks aplūkots sporta tiesību jēdziens, kā arī vispārējais konvencionālais regulējums sporta tiesībās. Jāuzsver, ka sporta tiesības kā tiesību nozare turpina attīstīties, un jau šobrīd var polemizēt, ka tās pamazām zaudē savu lex ferenda statusu.2 Sports kā biznesa nozare turpina būt ietekmīgs spēlētājs pasaules tirgū. Tiek prognozēts, ka tikai Ziemeļamerikā līdz 2019. gadam sporta industrijas apgrozījums sasniegs 79,5 miljardus dolāru.3 Tiek uzskatīts, ka sporta tirgus sastāda 2 % no visas pasaules iekšzemes kopprodukta, kas, piemēram, attīstītajās valstīs apsteigtu tekstila un metālrūpniecību.4 Attiecīgi sporta tiesību tālākas izpētes veikšana varētu būt ekonomiski nozīmīga.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.