9. Janvāris 2018 /NR. 2 (1008)
Redaktora sleja
Vai maksātnespējas process padara darījumus neapstrīdamus
4

Juridiskās personas maksātnespējas procesa mērķis ir pēc iespējas apmierināt kreditoru prasījumus, bet veiksmes gadījumā – arī atjaunot maksātspēju. Uz šo mērķu sasniegšanu ir vērsts Maksātnespējas likumā ietvertais regulējums – viss maksātnespējas procesa administratora darbs ir vērsts uz kreditoru apzināšanu, parādnieka mantas apzināšanu un tās atgūšanu, kā arī atsavināšanu, lai iegūtu pēc iespējas vairāk naudas līdzekļu kreditoru prasījumu apmierināšanai.

Cita starpā kā viens no instrumentiem parādnieka mantas atgūšanai Maksātnespējas likuma 96. panta pirmajā daļā ir noteikts administratora pienākums izvērtēt parādnieka darījumus un celt prasības par darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem, ja izpildās šajā pašā pantā noteiktie priekšnoteikumi. Maksātnespējas likuma 96. panta pirmās daļas formulējums, vērtēts kopā ar Maksātnespējas likuma mērķi, liek domāt, ka šajā normā ir noteikti gadījumi, kuros administratoram nav rīcības brīvības – darījums ir jāapstrīd obligāti. Tomēr tiesu prakse norāda uz tendenci minēto normu izmantot, lai ierobežotu administratora tiesības vispārējā kārtībā uz Civillikuma 1415. panta pamata apstrīdēt darījumus. Proti, ir gadījumi, kad tiesa, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 96. panta pirmās daļas 2. punktu, konstatē noilgumu darījumu apstrīdēšanai, ja apstrīdētais darījums ir ticis noslēgts vairāk nekā trīs gadus pirms parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Šāda pieeja rada vairākus jautājums. Pirmkārt, ja parādniekam nebūtu pasludināts maksātnespējas process, tas tiesības lūgt darījumu atzīt par spēkā neesošu uz Civillikuma 1415. panta pamata varētu izmantot desmit gadus no darījuma noslēgšanas. Turklāt Maksātnespējas likums tieši neparedz, ka šādi vai citi noilguma termiņi maksātnespējas procesa pasludināšanas gadījumā tiek apturēti vai uzskatīti par notecējušiem, liedzot izmantot attiecīgās tiesības. Otrkārt, nav saskatāms iemesls, kāpēc maksātnespējas procesa pasludināšanai vajadzētu atstāt ietekmi uz šādu tiesību izlietošanu. Tāds ierobežojums nekādā veidā nevar atbilst maksātnespējas procesa mērķim – tas nevis veicina parādnieka mantas atgūšanu kreditoru prasījuma tiesību pilnīgākai apmierināšanai, bet gan neizprotamu iemeslu dēļ aizsargā parādnieka darījuma partnerus.

Iespējams, šāda pieeja ir tikai atsevišķu zemāka līmeņa tiesu kļūda. Tomēr jāatzīmē, ka uz minētā jautājuma aktualitāti ir norādīts jau 2014. gada beigās pēc tiesu prakses apkopojumā iekļautās atsauces uz Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2012. gada 27. decembra spriedumu lietā Nr. PAC-1878.1 Neskatoties uz to, Augstākā tiesa līdz šim joprojām nav sniegusi viennozīmīgu atbildi par darījumu apstrīdēšanu vispārējā kārtībā. Ir arī vairāki neseni Augstākās tiesas spriedumi, kuros ir analizēts Maksātnespējas likuma 96. panta pirmās daļas 2. punkts.2 Taču tajos ir skaidroti tikai atsevišķi normas piemērošanas aspekti, un joprojām nevienā nav skaidri pateikts, vai minētā norma ierobežo administratora tiesības apstrīdēt parādnieka darījumus uz Civillikuma 1415. panta pamata. Tomēr šajā jautājumā steidzami ir nepieciešama noteiktība, vai nu lai administratori pārstātu tērēt laiku šādu prasību celšanai tiesā, vai arī lai tiesas pārstātu atteikties pēc būtības skatīt šādas lietas.

RAKSTA ATSAUCES /

1. Jauja H. Tiesu prakse maksātnespējas procesa lietās par darījumu apstrīdēšanu un zaudējumu piedziņu. Jurista Vārds, 14.10.2014., Nr. 40 (842), 18.-23. lpp.; Maksātnespējas administrācijas skaidrojumi un atziņas. 2008–2014. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2015, 133. lpp.

2. Sk., piemēram, Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015. gada 27. novembra spriedumu lietā Nr. SKC-177/2015 un Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017. gada 21. oktobra spriedumu lietā Nr. SKC-146/2017.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Kalniņa V. Vai maksātnespējas process padara darījumus neapstrīdamus. Jurista Vārds, 09.01.2018., Nr. 2 (1008), 2.lpp.
VISI RAKSTI 9. Janvāris 2018 /NR. 2 (1008)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jurčiks
10. Janvāris 2018 / 08:55
0
ATBILDĒT
(c) ir gadījumi, kad tiesa, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 96. panta pirmās daļas 2. punktu, konstatē noilgumu darījumu apstrīdēšanai, ja apstrīdētais darījums ir ticis noslēgts vairāk nekā trīs gadus pirms parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas.
Šāda pieeja rada vairākus jautājums. Pirmkārt, ja parādniekam nebūtu pasludināts maksātnespējas process, tas tiesības lūgt darījumu atzīt par spēkā neesošu uz Civillikuma 1415. panta pamata varētu izmantot desmit gadus no darījuma noslēgšanas.
==========

Kaut kas ir salaists dēlī. Autore atsaucas uz MN likuma 96.p. Tātad - juridiskās personas maksātnespēja. Ar 95% varbūtību - komercsabiedrība. Līdz ar to prasībai uz CL 1415 pamata tur nekādi 10 gadi nesanāk. Komerclikuma 406.p. - noilgums tie paši 3 gadi. Ja tā būtu prasība uz Komerclikuma 169.p., tad ok (kopš šā gada noilgums 5 gadi), bet ne uz CL 1415...
Administrators
9. Janvāris 2018 / 10:09
2
ATBILDĒT
Maksātnespējas likums paredz speciālu PAPILDUS regulējumu darījumu apstrīdēšanai, taču neatņem tiesības apstrīdēt darījumu uz vispārējiem pamatiem. Uz to skaidri norāda ne vien juridiskā loģika (Maksātnespējas likums neatceļ Civillikuma piemērošanu), bet arī Maksātnespējas likuma 96.panta gramatiskā jēga, tas ir, pantā nav noteikts, ka administrators var darījumu apstrīdēt tikai tad, ja pastāv tajā noteiktie priekšnoteikumi. Līdz ar to nav nekādu ierobežojumu apstrīdēt darījumu, pamatojoties uz Civillikuma 1415.pantu. Cita lieta, vai šis pamats tiek juridiski korekti izmantots, jo ir jākonstatē, ka ar darījumu ir apiets likums vai tas neatbilst labiem tikumiem. Zaudējumu nodarīšana pati par sevi nekad nevar būt labu tikumu pārkāpums, jo iztrūkst morāli ētiskā aspekta. Jābūt arī citām labu tikumu pārkāpumu indicējošām pazīmēm, kuras, iespējams, netiek pietiekami pamatotas, ceļot praasību maksātnespējas procesa ietvaros.
Magone > Administrators
9. Janvāris 2018 / 13:59
1
ATBILDĒT
Nepiekrītu šim viedoklim. Cik man zināms, tad tie, kas šādi uzskatīja, administratora eksāmenu nenokārtoja.
Administratora kompetenci (tiesības un pienākumus) fiziskas personas maksātnespējas procesa lietā nosaka speciālais likums - Maksātnespējas likums.
Tādejādi par nepamatotu atzīstams viedoklis, ka prasības celšanai pietiekošs pamats ir tikai Civillikuma 1415.pants, kas ir vispārējā tiesību norma, neņemot vērā Maksātnespējas likuma 96.panta, kas ir speciālā tiesību norma, noteikumus.
Arī no Latvijas Republikas Augstākās tiesas apkopotās tiesu prakses lietās par darījumu apstrīdēšanu un zaudējumu piedziņu no parādnieka pārstāvjiem maksātnespējas procesu ietvaros izriet, ka darījumu apstrīdēšanai jāievēro maksātnespējas procesus regulējošajos likumos noteiktais darījumu apstrīdēšanas termiņš.
Pretējā gadījumā Maksātnespējas likumā ietvertajām tiesību normām, kas nosaka termiņus darījumiem, kurus administrators var apstrīdēt, nebūtu jēgas, ja prasību varētu celt Civillikumā noteiktajā 10 gadu termiņā.
Šāds 3 gadu termiņš Maksātnespējas likumā noteikts ar mērķi nevajadzīgi nepaildzināt maksātnespējas procesu, jo viens no galvenajiem maksātnespējas principiem ir ātra un efektīva procesa nodrošināšana. Likumdevējs ir pieņēmis, ka, jau jau kreditori paši nav izrādījuši interesi par darījumu apstrīdēšanu pirms maksātnespējas pasludināšanas vairāk kā 3 gadu periodā, tad arī administratoram nevajag lieki aizrauties, jo tas viss prasa papildus resursus un laiku.
Turklāt kreditoriem ir iespējas pašiem vērsties tiesā ar prasībām pret parādnieka pārvaldes institūciju locekļiem, gadījumā, ja administrators to nedara. Skatīt 21.06.2013. Senāta Civillietu departamenta lēmumu lietā nr.SKC-2020/2013
Komerclikuma 170.pantā noteiktās kreditora tiesības celt prasību sabiedrības labā maksātnespējas procesa ietvaros, kur Senāts ir norādījis: "Maksātnespējas likuma normās paredzētās administratora tiesības celt prasību pret sabiedrības pārvaldes institūciju locekļiem par viņu nodarīto zaudējumu atlīdzību neizslēdz Komerclikuma 170.pantā noteiktās kreditora tiesības uz šāda rakstura prasības celšanu sabiedrības labā maksātnespējas procesa ietvaros. Šāda izpratne atbilst panta otrās daļas 1.punktam, saskaņā ar kuru kreditora tiesības celt prasību neskar fakts, ka sabiedrība (tostarp administrators maksātnespējas procesā) atsakās no prasības celšanas.
Minētais regulējums nenonāk pretrunā ar kreditora individuālās rīcības aizlieguma principu maksātnespējas procesā. Tādējādi Komerclikuma 170.pants paredz kreditora tiesību aizsardzību arī gadījumam, kad administrators atsakās no prasības par zaudējumu atlīdzību celšanas pret valdes un padomes locekļiem."
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 1
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties